Šī informācija ir pieejama arī šādās valodās: ukraiņu | українська | krievu | русский
ES ir vienota un nelokāma savā atbalstā Ukrainai, kas pretojas Krievijas militārajai agresijai un nelikumīgajiem centieniem anektēt Ukrainas teritoriju. ES ir apņēmusies turpināt sniegt politisku, finansiālu, ekonomisku, humānu, militāru un diplomātisku palīdzību Ukrainai un ukraiņu tautai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Izlēmīga un visaptveroša ES reakcija
Kopējais ES atbalsts, ko tā sniegusi Ukrainai kopš Krievijas agresijas kara sākuma, sasniedz 98,5 miljardus eiro. Šī summa sadalīta šādi:
49,4 miljardus eiro Eiropas komanda atvēlējusi Ukrainas vispārējās ekonomiskās, sociālās un finansiālās noturības atbalstam.
€32 miljardi eiro piešķirti militārās palīdzības pasākumiem.
ES dalībvalstīm, kuras uzņem no kara bēgošos ukraiņus, piešķirta palīdzība aptuveni 17 miljardu eiro apmērā.
ES, tās dalībvalstis un finanšu iestādes reaģēšanai uz Krievijas agresijas karu ir nolēmušas izmantot Eiropas komandas pieeju. Tas nozīmē, ka mēs strādājam kopā un apvienojam savus resursus un speciālās zināšanas, lai panāktu lielāku ietekmi.
Kopš kara sākuma Eiropas komanda Ukrainas atbalstam ir atvēlējusi 49,4 miljardus eiro. Šajā summā ietverta
- makrofinansiāla palīdzība,
- budžeta atbalsts,
- ārkārtas palīdzība,
- finanšu līdzekļi reaģēšanai krīzes situācijā,
- humānā palīdzība.
- Īstenošanas stadijā esoši projekti, kas pielāgoti steidzamām vajadzībām uz vietas: 286 miljoni eiro
- Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalsts solidaritātes joslām: 202 miljoni eiro
- Pasākumi reaģēšanai krīzes situācijā: 154 miljoni eiro
- Skolu atjaunošana un skolas autobusi: 114 miljoni eiro*
- Atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai: 31 miljons eiro
- Humanitārā atmīnēšana (no ES budžeta): 21,5 miljoni eiro
- Sadarbība kodoldrošuma jomā: 16 miljoni eiro
*Ieskaitot 34 miljonus eiro no humānās palīdzības
Makrofinansiāla palīdzība un budžeta atbalsts
2023. gadā Ukrainai no ES budžeta tika piešķirta īstermiņa palīdzība 19,5 miljardu eiro apmērā, tai skaitā līdz šim apjomīgākā atbalsta pakete 18 miljardu eiro apmērā, ko izmaksāja koncesionālu aizdevumu veidā. Šī summa papildināja 11,6 miljardus eiro, kas 2022. gadā tika piešķirti aizdevumos un dotācijās. Pateicoties šim atbalstam, Ukraina var
- turpināt izmaksāt algas un pensijas,
- atjaunot kara rezultātā bijāto kritisko infrastruktūru,
- nodrošināt sabiedriskos pamatpakalpojumus, piemēram, slimnīcu un skolu darbību, un piešķirt mājokļus pārvietoto personu izmitināšanai,
- saglabāt makroekonomisko stabilitāti.
Ukrainas mehānisms: atbalsts valsts atveseļošanai, atjaunošanai un virzībai uz pievienošanos ES
Lai atbalstītu Ukrainas ilgtermiņa centienus atgūties no kara un pievienoties Eiropas Savienībai, ES ir izveidojusi īpašu finanšu instrumentu 2024.–2027. gadam. Izmantojot Ukrainas mehānismu, ES šajā periodā varēs sniegt Ukrainai paredzamu un elastīgu finansiālu atbalstu līdz 50 miljardu eiro apmērā.
Kamēr turpinās atsevišķu mehānisma elementu izstrāde, Komisija noteiktā periodā var piešķirt Ukrainai ārkārtas finansējumu līdz 1,5 miljardiem eiro mēnesī. Pateicoties šim atbalstam, Ukraina var koncentrēt spēkus uz uzvaru karā, turpināt izmaksāt algas un pensijas un nodrošināt sabiedriskos pamatpakalpojumus. Līdz šim Ukraina jau ir saņēmusi šādu būtisku atbalstu 6 miljardu eiro apmērā.
Mehānisma izveide apliecina ES apņēmību atbalstīt Ukrainu tās pretestībā pret Krievijas agresijas karu un virzībā uz dalību ES.
Pasākumi Ukrainas ekonomikas atbalstam
2023. gada februārī Eiropas Komisija un Ukraina parakstīja vienošanos par Ukrainas pievienošanos Vienotā tirgus programmai (VTP). Šī vienošanās atbalstīs Ukrainas uzņēmums, atvieglojot
- piekļuvi tirgiem,
- labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveidi,
- ilgtspējīgu izaugsmi,
- internacionalizāciju.
Turklāt 2024. gada janvārī Eiropas Komisija ierosināja atjaunot visu muitas nodokļu, kvotu un tirdzniecības aizsardzības pasākumu apturēšanu Ukrainas eksportam uz ES līdz 2025. gada jūnijam. Kopš tā laika Komisija ir ierosinājusi pagarināt šo apturēšanu vēl uz gadu.
ES arī nodrošina atbalstu, izmantojot garantijas, ko izsniedz finanšu iestādes, kā EIB un ERAB. Pateicoties tām, Ukrainas valdība varēs sniegt kredīta atbalstu un uzņēmumi varēs nodrošināt vitāli svarīgus pakalpojumus.
Humanitārā palīdzība un civilā aizsardzība
Komisija ir piešķīrusi 860 miljonus eiro Ukrainai paredzētām humānās palīdzības programmām, kuras īsteno uz vietas Ukrainā strādājoši humānās palīdzības partneri.
Saskaņā ar Ukrainas valdības prioritātēm sniegtā ES humānā palīdzība ietver
- patvēruma vietas,
- naudas pabalstu,
- veselības aprūpi,
- pārtikas palīdzību,
- izglītību,
- ūdeni un sanitāriju.
Turklāt ES dalībvalstis un partneri ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību ir piegādājuši arī palīdzību natūrā vairāk nekā 147 000 tonnu apmērā. Tās aptuvenā kopējā vērtība pārsniedz 814 miljonus eiro. Vairāk nekā 110 miljonus eiro, tai skaitā 21,5 miljonus eiro no ES budžeta, ES un dalībvalstis ir piešķīrušas humānitārajai atmīnēšanai.
2022. gadā ES mobilizēja 330 miljonus eiro ārkārtas atbalsta programmai, kura palīdzēja nodrošināt pamatpreces un pamatpakalpojumus, piemēram, izglītību, veselības aprūpi un pārtiku. Tā ir arī palīdzējusi aizsargāt iedzīvotājus (gan iekšzemē pārvietotos cilvēkus, gan viņus uzņemošās kopienas) un atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus un lauksaimniecību.
Vēl viens svarīgs mērķis ir atjaunot mazmēroga civilo infrastruktūru, nodrošināt enerģētisko drošību un nostiprināt kiberdrošību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un pasākumus dezinformācijas apkarošanai. Īstenošanas stadijā esošie projekti, kuru kopējā vērtība ir 286 miljoni eiro, ir pielāgoti atbilstoši steidzamām vajadzībām uz vietas.
Ārkārtas loģistikas centri un “rescEU” palīdzība
Tā kā vajadzības Ukrainā strauji aug, izmantojot Eiropas resursu rezerves rescEU krājumus, esam mobilizējuši medicīnas preces, pagaidu patvēruma vienības un elektroenerģijas ģeneratorus, kā arī specializētu aprīkojumu ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku apdraudējumu un kodoldraudu gadījumiem.
Kopumā kopš kara sākuma Ukrainai esam piešķīruši rescEU atbalstu 157 miljonu eiro apmērā.
- mājokļus,
- aizsargtērpus,
- dekontaminantus,
- ventilatorus,
- infūzijas sūkņus,
- pacientu monitorus,
- ultraskaņas ierīces,
- elektroģeneratorus.
ES koordinē tādu pacientu medicīnisko evakuāciju, kuriem steidzami nepieciešama specializēta aprūpe. Līdz šim slimnīcās visā Eiropā nogādāti vairāk nekā 3100 pacienti no Ukrainas.
2022. gada septembrī Polijas pilsētā Žešovā tika atvērts ES Medevac centrs. Šis centrs piedāvā drošu telpu no Ukrainas ievestiem pacientiem, pirms viņus pārved uz slimnīcām citās Eiropas valstīs.
Turklāt, lai maksimāli ātri sadalītu Ukrainai nepieciešamo palīdzību, Komisija ir izveidojusi civilās aizsardzības loģistikas centrus Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Šie centri palīdzēs koordinēt ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību saņemtā atbalsta novirzīšanu.
2023. gada 21. aprīlī Ukraina kļuva par ES civilās aizsardzības mehānisma dalībvalsti. Tā ir Eiropas solidaritātes sistēma, kurā tiek sniegta palīdzība smagu ārkārtas situāciju skartām valstīm.
Pagaidu aizsardzība
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES nekavējoties aktivizēja Pagaidu aizsardzības direktīvu. Tā pārvietotajām personām, kas bēg no kara Ukrainā, Eiropas Savienībā nodrošina konkrētas tiesības.
Saskaņā ar šo pagaidu aizsardzības shēmu, kas ir pagarināta līdz 2025 gada martam, ES valstis līdz šim ir uzņēmušas vairāk nekā četrus miljonus cilvēku no Ukrainas.
Komisija ieviesa maksimālu elastību, lai dalībvalstis neizlietotos Kohēzijas fonda līdzekļus varētu izmantot kā palīdzību cilvēkiem, kuri bēg no kara. Šādi ir izdevies mobilizēt aptuveni 17 miljardus eiro.
Solidaritātes joslas
Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Eiropas Komisija un Ukrainai kaimiņos esošās ES dalībvalstis 2022. gada 12. maijā izveidoja ES un Ukrainas solidaritātes joslas. Solidaritātes joslas ir svarīgi koridori, pa kuriem Ukraina var eksportēt lauksaimniecības produktus, kā arī importēt tai nepieciešamās preces no humānās palīdzības līdz dzīvnieku barībai un mēslošanas līdzekļiem.
Kopš 2022. gada maija solidaritātes joslas ir palīdzējušas
- eksportēt aptuveni 122 miljonus tonnu Ukrainas preču, tai skaitā 66 miljonus tonnu graudu, eļļas augu sēklu un citu saistītu produktu,
- importēt Ukrainā aptuveni 45 miljonus tonnu tai vajadzīgu preču: no militārās un humānās palīdzības līdz degvielai un citiem produktiem,
- sniegt tehnisku atbalstu Ukrainai, Moldovai un ES valstīm, lai atvieglotu un paātrinātu procedūras un novērstu sastrēgumus pie robežām,
- 2022. gada 29. jūnijā parakstīt kravu pārvadājumu nolīgumus ar Ukrainu un Moldovu ar mērķi atvieglot tranzītu un pārvadājumus no abām valstīm un uz tām.
Solidaritātes joslu paplašināšanai ir mobilizēti vairāk nekā 2 miljardi eiro, kas ietver arī Komisijas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Pasaules Bankas iemaksas.
Atbalsts Ukrainas skolēniem
ES ir piešķīrusi 100 miljonus eiro, lai palīdzētu garantēt Ukrainas skolēniem drošu piekļuvi izglītībai. Šie līdzekļi tiek izmantoti sagrauto skolu atjaunošanai, mācību telpu izveidei, izglītošanai par mīnu radītajām briesmām, kā arī psiholoģiskam atbalstam bērniem, skolotājiem un aprūpētājiem.
Lai atbalstītu jauno izglītojamo paaudzi, Komisija Ukrainas skolu audzēkņiem ir piegādājusi pusmiljonu mācību grāmatu. Turklāt, pateicoties Komisijas piešķirtajiem 14 miljoniem eiro un ES mēroga solidaritātes kampaņai, Ukrainai ir ziedoti vairāk nekā 380 skolas autobusi.
Atbalsts enerģētikas nozarei
2022. gada martā Ukrainas elektrotīkls tika sekmīgi sinhronizēts ar ES elektrotīklu. ES turpinās sniegt Ukrainai atbalstu enerģētikas nozarē, nodrošinot tai gāzes reversās plūsmas. Ukraina būs ieguvēja arī no ES kopējiem dabasgāzes, sašķidrinātas dabasgāzes un ūdeņraža iepirkumiem.
Papildus tam ES Ukrainai ir piegādājusi vairāk nekā 9000 elektroģeneratoru un 35 miljonus LED spuldžu.
Pēc Eiropas Komisijas lūguma Ukrainas enerģētikas nozares vissteidzamāko vajadzību apmierināšanai no Enerģētikas kopienas izveidotā Ukrainas Energoatbalsta fonda ir piešķirti vairāk nekā 332 miljoni eiro.
Atbalsts labākas savienotības un tehnoloģiju jomā
2022. gada jūlijā Komisija aicināja Eiropas telesakaru operatorus pagarināt vienošanos, ar kuru tiek atcelta vai būtiski samazināta ukraiņiem piemērotā viesabonēšanas maksa Eiropas Savienībā.
2023. gada jūnijā ES un Ukraina parakstīja nolīgumu par Ukrainas iesaistīšanos programmā “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments”. Šis nolīgums Ukrainas projektu virzītājiem dos iespēju pieteikties ES finansējumam transporta, enerģētikas un digitālajā jomā, lai vēl vairāk uzlabotu valsts savienotību ar tās ES kaimiņvalstīm.
2023. gada decembrī Komisija atvēra jaunu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” biroju Kijivā. Ukrainas dalība programmā “Apvārsnis Eiropa” un pētniecības un mācību programmā “Euratom” palīdzēs saglabāt Ukrainas pētniecības un inovācijas ekosistēmu un veicinās tās attīstību.
Kopš kara sākuma ES ir palielinājusi atbalstu Ukrainas kibernoturības stiprināšanai, atvēlot 10 miljonus eiro aprīkojuma un programmatūras iegādei un sniedzot cita veida palīdzību šajā jomā. Digitālās pārveides atbalstam ir piešķirti vēl 19 miljoni eiro.
Atbalsts Ukrainas atjaunošanai nākotnē
Lai Ukrainu atjaunotu pēc kara postījumiem, būs vajadzīgs liels globāla mēroga finansiāls ieguldījums. Atjaunošanas centienus vadīs Ukrainas iestādes ciešā sadarbībā ar ES un svarīgiem partneriem kā G7, G20 un citām trešām valstīm, kā arī starptautiskām finanšu iestādēm un starptautiskām organizācijām.
Lai koordinētu īstermiņa un ilgtermiņa atbalstu, ko Ukrainas ekonomikai sniedz starptautiskās finanšu iestādes un līdzekļu devēji, 2023. gada janvārī tika izveidota Daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platforma. Šī platforma nodrošina ciešu koordināciju starp starptautiskajiem līdzekļu devējiem un starptautiskajām finanšu organizācijām un garantē, ka atbalsts tiek sniegts saskaņotā, pārskatāmā un atbildīgā veidā.
Atbalsts Krievijas saukšanai pie atbildības
ES atbalsta cīņu pret nesodāmību Ukrainā, īstenojot 7,25 miljonus vērtu projektu, kura mērķis ir atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšanu saistībā ar Krievijas kara noziegumiem Ukrainā. Turklāt Eurojust atbalsta Polijas, Latvijas, Igaunijas, Slovākijas, Rumānijas, Lietuvas un Ukrainas izveidotās ES kopējās izmeklēšanas grupas (kurā piedalās arī Starptautiskā Krimināltiesa un Eiropols) centienus izmeklēt Ukrainā pastrādātos starptautiskos noziegumus.
Eiropas Komisija arī ir izveidojusi Starptautisko centru saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu. Šis centrs atrodas Hāgā un ir saistīts ar esošo kopējo izmeklēšanas grupu. Tas palīdz koordinēt izmeklēšanu un vākt pierādījumus saistībā ar Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem.
Eiropas Savienībā ir imobilizēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 200 miljardu eiro apmērā. Līdz šim ir iesaldēti sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu privātie aktīvi vairāk nekā 28 miljardu eiro apmērā.