ES ir stingri apņēmusies nepieļaut, ka Ukrainā pastrādātie kara noziegumi paliek nesodīti.

Noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi, genocīds un agresijas noziegums ir starptautiski noziegumi, kas uzskatāmi par vissmagākajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Ukraina izmeklē vairāk nekā 69 000 iespējamu starptautisku noziegumu, taču to faktiskais skaits, visticamāk, ir vēl lielāks.

Agresijas noziegumu parasti izdara valsts augstākā politiskā un militārā vadība, un tas ir vērsts pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību. Par agresijas noziegumu uzskatāms iebrukums, militāra okupācija, piespiedu aneksija, bombardēšana un ostu militārā blokāde, – Krievija ir īstenojusi tos visus.

Tā kā Krievija nav akceptējusi SKT jurisdikciju, Komisija ierosina alternatīvas iespējas, kā panākt, lai šis agresijas noziegums nepaliktu nesodīts.

Turpinot atbalstīt SKT darbu, Komisija kopā ar starptautisko sabiedrību veido īpašu starptautisku tribunālu, kas izmeklēs Krievijas agresijas noziegumu un sauks pie atbildības vainīgos.

Lai palīdzētu koordinēt pierādījumu vākšanu, Komisija Hāgā izveidoja starptautisku centru saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu. Šis centrs būs saistīts ar esošo kopējo izmeklēšanas grupu, ko atbalsta Eurojust. Centrs palīdzēs koordinēt izmeklēšanu un pierādījumu vākšanu par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem.

Komisija arī turpina sniegt ieguldījumu esošajos mehānismos, tai skaitā:

• palielinot SKT darba kapacitāti – kopš iebrukuma sākuma piešķirti vairāk nekā 10 miljoni eiro;
• stiprinot Ukrainas Ģenerālprokuratūru – IT aprīkojuma un iekārtu iegādei atvēlēti vairāk nekā 6 miljoni eiro;
• uzlabojot Eurojust sagatavotību – saskaņā ar grozīto Eurojust regulu aģentūrai ir pieejama jauna datubāze, kurā tā var droši glabāt un analizēt pierādījumus par starptautiskiem noziegumiem;
• atbalstot Eurojust un Eiropolu, kas koordinē ES dalībvalstu veiktās izmeklēšanas;
• koordinējot rīcību ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu pārskatatbildību un globālu reakciju. 

Krievijai un tās oligarhiem ir jākompensē Ukrainai nodarītie zaudējumi un postījumi.

Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Komisija 2022. gada martā izveidoja darba grupu “Freeze and Seize” (Iesaldēt un konfiscēt), kuras mērķis ir uzlabot pret Krievijas un Baltkrievijas fiziskām un juridiskām personām vērsto ES sankciju koordināciju.

Šī Komisijas vadītā darba grupa sekmē dalībvalstu un ES aģentūru Eurojust un Eiropola sadarbību ar mērķi identificēt, iesaldēt un, ja iespējams, konfiscēt Krievijas aktīvus.

Darba grupa uztur ciešu saikni ar starptautiskajiem partneriem, tai skaitā ar Ukrainas un ASV iestādēm. G7+ līmenī tā regulāri sadarbojas ar darba grupu Krievijas elites, tās aģentu un oligarhu jautājumos (REPO).

ES dalībvalstis ar darba grupas “Freeze and Seize” palīdzību ir iesaldējušas Krievijas un Baltkrievijas oligarhu un uzņēmumu aktīvus 24 miljardu eiro vērtībā.

ES un citās G7 valstīs ir bloķētas Krievijas Centrālās bankas rezerves aptuveni 300 miljardu eiro apmērā.

Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu šos līdzekļus un sāktu Ukrainas atjaunošanu, Komisija dalībvalstīm piedāvāja dažādas iespējas. Viena no tām ir izveidot jaunu finanšu struktūru, ar ko pārvaldīt iesaldētos un imobilizētos Krievijas publiskā sektora aktīvus, tos investēt un ieņēmumus izmantot Ukrainas labā.

Tā kā Krievijas agresija pret Ukrainu turpinās, ir ārkārtīgi svarīgi pilnībā īstenot ES sankcijas un nepieļaut, ka to pārkāpšana atmaksājas. Mēs stiprinām ES tiesību aktus,

• nosakot stingrākus ES noteikumus par līdzekļu konfiskāciju un atgūšanu;
• saskaņojot pārkāpumu definīcijas un sodus par ES sankciju neievērošanu;
• uzliekot pienākumu visām ES sankciju sarakstā iekļautajām personām atklāt informāciju par saviem aktīviem Eiropas Savienībā.

Mērķis ir pastiprināt ES sankciju preventīvo ietekmi un nodrošināt dalībvalstīm juridiskos instrumentus, kas ļautu konfiscēt arvien vairāk ar noziedzīgiem nodarījumiem saistītu aktīvu.