Pāriet uz galveno saturu
ES solidaritāte ar Ukrainu

Krievijas saukšana pie atbildības

Civiliedzīvotāju masveida slepkavošana Bučā

Prātam neaptverama nežēlība

A woman threatened by her partner

Bučas okupācijas laikā krievu karavīri ieslodzīja pagrabā aptuveni 25 jaunas ukrainietes vecumā no 14 līdz 24 gadiem un nemitīgi viņas izvaroja. Deviņām iestājās grūtniecība. 

Russian retreat from Bucha reveals scores of civilian deaths

2022. gada 6. aprīlis. Vīrietis stumj velosipēdu pa krievu armijas izpostītās un izlaupītās Bučas ielām, kuras klāj gruveši un sadragāti militārie transportlīdzekļi.

Foto: Chris McGrath/Getty Images

Visit of Ursula von der Leyen, President of the European Commission, and Josep Borrell Fontelles, Vice-President of the European Commission in charge of a stronger Europe in the World, to Ukraine

Masu kaps un līķu maisi pie Andreja Pirmsauktā un Visu Svēto baznīcas Bučas pilsētā dažas dienas pēc Krievijas ofensīvas.

Starptautisko tiesību pārkāpumi

ES ir stingri apņēmusies nepieļaut, ka Ukrainā pastrādātie kara noziegumi paliek nesodīti.

Noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi, genocīds un agresijas noziegums ir starptautiski noziegumi, kas uzskatāmi par vissmagākajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Ukraina izmeklē vairāk nekā 69 000 iespējamu starptautisku noziegumu, taču to faktiskais skaits, visticamāk, ir vēl lielāks.

14 ES dalībvalstis

jau ir sākušas Ukrainā pastrādāto starptautisko noziegumu izmeklēšanu valsts mērogā.

6 ES dalībvalstis

(Polija, Latvija, Igaunija, Slovākija, Rumānija un Lietuva) kopā Ukrainu un Starptautisko Krimināltiesu (SKT) darbojas kopējā izmeklēšanas grupā, kuru atbalsta Eurojust.

Kas ir agresijas noziegums

Agresijas noziegumu parasti izdara valsts augstākā politiskā un militārā vadība, un tas ir vērsts pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību. Par agresijas noziegumu uzskatāms iebrukums, militāra okupācija, piespiedu aneksija, bombardēšana un ostu militārā blokāde, – Krievija ir īstenojusi tos visus.

Tā kā Krievija nav akceptējusi SKT jurisdikciju, Komisija ierosina alternatīvas iespējas, kā panākt, lai šis agresijas noziegums nepaliktu nesodīts.

Ukrainā izdarīto Krievijas noziegumu izmeklēšana

Turpinot atbalstīt SKT darbu, Komisija kopā ar starptautisko sabiedrību veido īpašu starptautisku tribunālu, kas izmeklēs Krievijas agresijas noziegumu un sauks pie atbildības vainīgos.

Lai palīdzētu koordinēt pierādījumu vākšanu, Komisija Hāgā izveidoja starptautisku centru saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu. Šis centrs būs saistīts ar esošo kopējo izmeklēšanas grupu, ko atbalsta Eurojust. Centrs palīdzēs koordinēt izmeklēšanu un pierādījumu vākšanu par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem.

Komisija arī turpina sniegt ieguldījumu esošajos mehānismos, tai skaitā:

  • palielinot SKT darba kapacitāti – kopš iebrukuma sākuma piešķirti vairāk nekā 10 miljoni eiro;
  • stiprinot Ukrainas Ģenerālprokuratūru – IT aprīkojuma un iekārtu iegādei atvēlēti vairāk nekā 6 miljoni eiro;
  • uzlabojot Eurojust sagatavotību – saskaņā ar grozīto Eurojust regulu aģentūrai ir pieejama jauna datubāze, kurā tā var droši glabāt un analizēt pierādījumus par starptautiskiem noziegumiem;
  • atbalstot Eurojust un Eiropolu, kas koordinē ES dalībvalstu veiktās izmeklēšanas;
  • koordinējot rīcību ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu pārskatatbildību un globālu reakciju. 

Nodarīto zaudējumu atlīdzināšana

Krievijai un tās oligarhiem ir jākompensē Ukrainai nodarītie zaudējumi un postījumi.

Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Komisija 2022. gada martā izveidoja darba grupu “Freeze and Seize” (Iesaldēt un konfiscēt), kuras mērķis ir uzlabot pret Krievijas un Baltkrievijas fiziskām un juridiskām personām vērsto ES sankciju koordināciju.

Šī Komisijas vadītā darba grupa sekmē dalībvalstu un ES aģentūru Eurojust un Eiropola sadarbību ar mērķi identificēt, iesaldēt un, ja iespējams, konfiscēt Krievijas aktīvus.

Darba grupa uztur ciešu saikni ar starptautiskajiem partneriem, tai skaitā ar Ukrainas un ASV iestādēm. G7+ līmenī tā regulāri sadarbojas ar darba grupu Krievijas elites, tās aģentu un oligarhu jautājumos (REPO).

alt=""
FAKTS

ES iesaldēto privāto aktīvu vērtība ir aptuveni vairāk nekā 28 miljardi eiro.

ES ir arī ieviesusi stingrākus aktīvu iesaldēšanas pienākumus. Ir panākta vienošanās par jaunu kritēriju to personu iekļaušanai sarakstā, kuras gūst labumu no ES uzņēmumu Krievijas meitasuzņēmumu īpašumtiesību piespiedu nodošanas vai kontroles. Tā nodrošinās, ka neviens nevarēs gūt peļņu no zaudējumiem, kas radušies ES uzņēmumiem, kad to meitasuzņēmumus piespiedu kārtā iegādājas Krievijas īpašnieki vai vadītāji. 

Ukrainas atjaunošana

ES dalībvalstis ar darba grupas “Freeze and Seize” palīdzību ir iesaldējušas Krievijas un Baltkrievijas oligarhu un uzņēmumu aktīvus vairāk nekā 28 miljardu eiro vērtībā.

ES valstīs imobilizēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu kopējā vērtība pārsniedz 210 miljardus eiro.

Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu šos līdzekļus un sāktu Ukrainas atjaunošanu, Komisija dalībvalstīm piedāvāja dažādas iespējas. Viena no tām ir izveidot jaunu finanšu struktūru, ar ko pārvaldīt iesaldētos un imobilizētos Krievijas publiskā sektora aktīvus, tos investēt un ieņēmumus izmantot Ukrainas labā.

Juridisko nepilnību novēršana

Tā kā Krievijas agresija pret Ukrainu turpinās, ir ārkārtīgi svarīgi pilnībā īstenot ES sankcijas un nepieļaut, ka to pārkāpšana atmaksājas. Mēs stiprinām ES tiesību aktus,

Mērķis ir pastiprināt ES sankciju preventīvo ietekmi un nodrošināt dalībvalstīm juridiskos instrumentus, kas ļautu konfiscēt arvien vairāk ar noziedzīgiem nodarījumiem saistītu aktīvu.