Skip to main content
Eiropas Komisijas logotips
ES solidaritāte ar Ukrainu
ES solidaritāte ar Ukrainu

ES atbalsts Ukrainai

Šī informācija ir pieejama arī šādās valodās: ukraiņu | українська | krievu | русский

ES un tās starptautiskie partneri vienprātīgi nosoda Putina agresiju Ukrainā. Mēs nodrošināsim atbalstu tiem, kas meklē patvērumu, un palīdzēsim tiem, kuri meklē drošu ceļu uz mājām. ES turpinās sniegt spēcīgu politisku, finansiālu un humānu palīdzību Ukrainai un piemērot smagas sankcijas pret Krieviju un šajā karā līdzvainīgajiem.

Kontaktinformācija un informācija par ceļošanu

Iespēja sazināties ar ES ukraiņu un krievu valodā un valsts iestāžu kontaktinformācija

Tuvplānā

ES rīcība

father reunited with his daughter

Returning to Ukraine

Questions and answers on your rights following a temporary or permanent return to Ukraine

Hronoloģija

  1. 2022. gada 30. novembris

    Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ierosina izveidot īpašu tiesu, lai izmeklētu Krievijas agresijas noziegumu un sauktu pie atbildības vainīgos. Viņa arī paziņo par starptautisku nolīgumu ar ES partneriem. Tā mērķis ir panākt, ka Krievija pilnībā kompensē Ukrainai nodarīto kaitējumu.

  2. 2022. gada 26. novembris

    Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena piedalās samitā “Graudi no Ukrainas” un paziņo par Komisijas atbalstu 40 000 tonnu graudu transportēšanai uz valstīm, kuras vissmagāk skārusi globālā pārtikas krīze.

     

  3. 2022. gada 22. novembris

    Komisija izmaksā vēl 2,5 miljardus eiro ārkārtas makrofinansiālās palīdzības veidā.

  4. 2022. gada 20. novembris

    Komisija sāk ES solidaritātes kampaņu “Skolas autobusi Ukrainai”.

  5. 11. novembris

    Eiropas Komisija un partneri mobilizē 1 miljardu eiro solidaritātes joslām, lai palielinātu pasaules nodrošinātību ar pārtiku un sniegtu vitālu palīdzību Ukrainas ekonomikai.

  6. 9. novembris

    18 miljardi eiro par labu Ukrainai: Komisija ierosina stabila un paredzama atbalsta paketi 2023. gadam

  7. 2022. gada 25. oktobris

    Eiropas Komisija un Vācija, kā G7 prezidentvalsts, kopīgi Berlīnē uzņem starptautisko ekspertu konferenci par Ukrainas atveseļošanu, rekonstrukciju un modernizāciju.

  8. 2022. gada 18. oktobris

    Komisija Ukrainai izmaksā vēl 2 miljardus eiro ārkārtas makrofinansiālās palīdzības veidā.

  9. 2022. gada 17. oktobris

    Padome pieņem papildu palīdzības pasākumus Eiropas Miera mehānisma (EMM) ietvaros, lai turpinātu atbalstīt Ukrainas bruņoto spēku spējas un noturību. Tādējādi ES ieguldījums Ukrainā Eiropas Miera mehānisma ietvaros sasniedz 3,1 miljardu eiro.

  10. 2022. gada 17. oktobris

    Padome vienojas izveidot militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam (EUMAM Ukraine). Mērķis ir palīdzēt nostiprināt Ukrainas bruņoto spēku militārās spējas efektīvi īstenot militāras operācijas, lai Ukraina varētu aizstāvēt savu teritoriālo integritāti starptautiski atzītajās robežās, efektīvi īstenot savu suverenitāti un aizsargāt civiliedzīvotājus.

  11. 2022. gada 6. oktobris

    ES apstiprina sesto pret Krieviju vērsto sankciju paketi

  12. 2022. gada 7. septembris

    Komisija ierosināja Ukrainai ierosināja Ukrainai aizdot vēl 5 miljardus eiro kā makrofinansiālu palīdzību. Tā ir 2022. gada maijā izziņotās makrofinansiālās palīdzības paketes, kuras apjoms ir līdz 9 miljardiem eiro, otrā daļa.

  13. 2022. gada 6. septembris

    Komisija ierosināja pilnībā apturēt nolīgumu ar Krieviju par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Vīzu režīma atvieglojumi apturēti, reaģējot uz pieaugošajiem riskiem un draudiem, ko ES drošības interesēm un dalībvalstu nacionālajai drošībai rada Krievijas militārā agresija pret Ukrainu.

  14. 2022. gada 1. septembris

    ES atver medicīniskās evakuācijas punktu Polijā, lai atvieglotu Ukrainas pacientu pārvešanu. Šis punkts būs droša vieta no Ukrainas ievestiem pacientiem, pirms viņus ar lidmašīnu pārved uz ārstēšanos citas Eiropas valsts slimnīcā.

  15. 2022. gada 22. jūlijs

    Padome Eiropas Miera mehānisma ietvaros pieņēma divus palīdzības pasākumus, kuru mērķis ir pastiprināt ES atbalstu Ukrainas bruņoto spēku spējām un noturībai aizsargāt valsts teritoriālo integritāti un suverenitāti un aizstāvēt civiliedzīvotājus pret notiekošo Krievijas militāro agresiju. ES ieguldījums Ukrainā Eiropas Miera mehānisma ietvaros tagad veidos 2,5 miljardus eiro.

    Padome nolēma noteikt ierobežojošus pasākumus vēl 54 personām un 10 vienībām, reaģējot uz pašreizējo nepamatoto un neprovocēto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.

  16. 2022. gada 15. jūlijs

    Komisija un Ukrainas valdība parakstīja asociācijas nolīgumu par Ukrainas pievienošanu programmai “ES – veselībai”. Šis nolīgums dos iespēju Ukrainai saņemt ES finansējumu veselības jomā un ļaus Ukrainas veselības aprūpes sistēmai reaģēt uz neatliekamām vajadzībām un sekmēt atlabšanu ilgtermiņā.

    Komisija pieņēma priekšlikumu izdot jaunu paketi ar pasākumiem, kas saglabās ES sešas plašās un nebijušās sankciju paketes pret Krieviju un padarīs tās iedarbīgākas. Ar šo jauno paketi tiks ieviests jauns svarīgs aizliegums importēt Krievijas zeltu un vienlaikus tiks pastiprināta divējādā lietojuma un progresīvo tehnoloģiju eksporta kontrole. Padome šos pasākumus apstiprināja 21. jūlijā. 

  17. 2022. gada 1. jūlijs

    Komisija ierosināja piešķirt papildu makrofinansiālo palīdzību (MFP) Ukrainai 1 miljarda eiro apmērā. Šī būs pirmā daļa no 9 miljardu eiro vērtās ārkārtas MFP paketes, kas tika ierosināta 2022. gada 18. maija Komisijas paziņojumā un apstiprināta Eiropadomes 2022. gada 23.–24. jūnija sanāksmē. Pirmā summa no šīs paketes Ukrainai tika izmaksāta augusta sākumā.

    Komisija pieņēma lēmumu, kas ļauj dalībvalstīm uz laiku pārtraukt iekasēt muitas nodokļus un PVN par kara skartajiem ukraiņiem paredzētas pārtikas, segu, telšu, elektroģeneratoru un cita dzīvības glābšanas aprīkojuma importu no trešām valstīm. Šo dalībvalstu pieprasīto pasākumu piemēros ar atpakaļejošu spēku no 2022. gada 24. februāra, un tas būs spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

  18. 2022. gada 28. jūnijs

    Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls paziņoja, ka 30. jūnijā sāksies elektroenerģijas tirdzniecība starp Ukrainu un ES. Šis pavērsiens seko Ukrainas un Moldovas elektropārvades tīklu sekmīgai ārkārtas sinhronizēšanai martā. Tas ir nākamais solis abu valstu energosistēmu integrēšanā ar Eiropu.

  19. 2022. gada 27. jūnijs

    Saņēmusi Ukrainas lūgumu pēc medicīniskā aprīkojuma, aizsardzības līdzekļiem un specializēta aprīkojuma, lai novērstu sabiedrības veselības apdraudējumus, piemēram, ķīmiskos, bioloģiskos, radioloģiskos un kodoldraudus, Komisija ir mobilizējusi savas jaunās rescEU ārkārtas rezerves.

  20. 2022. gada 23. jūnijs

    ES piešķir kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai.

  21. 2022. gada 17. jūnijs

    Komisija nāk klajā ar atzinumu par Ukrainas pieteikumu dalībai ES un iesaka Padomei piešķirt šai valstij kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tiek veikti pasākumi vairākās jomās.

  22. 2022. gada 14. jūnijs

    Komisija nāk klajā ar ES valstīm paredzētām norādēm par to, kā palīdzēt cilvēkiem no Ukrainas atrast darbu un piekļūt apmācībai un pieaugušo izglītībai. Norādēs ir pieminēti arī vairāki konkrēti ES finansēti projekti, kas atbalsta integrāciju darba tirgū.

  23. 2022. gada 11. jūnijs

    Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena Kijivā tiekas ar Ukrainas prezidentu Zelenski un apspriež sagatavošanā esošo Komisijas atzinumu par Ukrainas pieteikumu dalībai ES. 

  24. 2022. gada 9. jūnijs

    ES paziņo par papildu 205 miljonu eiro atvēlēšanu humānajai palīdzībai Ukrainai. Tas nozīmē, ka, reaģējot uz Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā, ES humānajai palīdzībai un palīdzībai natūrā ir atvēlējusi kopumā vairāk kā 700 miljonus eiro, no kuriem 13 miljoni ir novirzīti projektiem Ukrainas kaimiņvalstī Moldovā.

  25. 2022. gada 9. jūnijs

    ES piešķir 20 miljonu eiro atbalstu Ukrainas jaunuzņēmumiem ar Eiropas Inovācijas padomes palīdzību.

  26. 2022. gada 31. maijs

    Komisija iedarbina ES platformu informācijas apmaiņai par pagaidu aizsardzības un pienācīgas aizsardzības saņēmējiem. Platforma ES valstīm ļaus reāllaikā apmainīties ar informāciju par reģistrētām personām, lai personas, kas bēg no kara Ukrainā, varētu efektīvi izmantot savas tiesības visās dalībvalstīs, vienlaikus novēršot dubultu vai vairākkārtēju reģistrāciju un ierobežojot iespējamu ļaunprātīgu izmantojumu.  

  27. 2022. gada 30. maijs

    Tiekoties Eiropadomes ārkārtas sanāksmē, ES vadītāji vienojas par sesto sankciju paketi pret Krieviju. 

  28. 2022. gada 25. maijs

    Lai sekmētu ES ieviesto ierobežojošo pasākumu īstenojumu, Komisija ierosina ES mēroga noziegumu sarakstam pievienot ES noteikto ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu un padarīt stingrākus noteikumus par līdzekļu atgūšanu un konfiskāciju. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES ieviestie ierobežojošie pasākumi tiktu pilnībā īstenoti, un nedrīkst pieļaut, ka šo pasākumu pārkāpšana atmaksājas. Minēto priekšlikumu mērķis ir gādāt, lai ierobežojošos pasākumus pārkāpjošu fizisku un juridisku personu līdzekļus nākotnē tiešām varētu konfiscēt.

  29. 2022. gada 20. maijs

    Komisija izmaksā 600 miljonus eiro lielu ārkārtas makrofinansiālo palīdzību, lai apmierinātu Ukrainas akūto vajadzību pēc finansējuma un līdz ar to nodrošinātu, ka Ukrainas valdība var turpināt svarīgāko pakalpojumu sniegšanu un gādāt par ikdienas pamatvajadzībām. Šī izmaksa ir pēdējā daļa no 1,2 miljardus eiro lielās finanšu palīdzības paketes, par kuru Komisija paziņoja 2022. gada janvāra beigās. 

  30. 2022. gada 18. maijs

    Komisija izklāsta plānus ES tūlītējai rīcībai ar nolūku Ukrainā nepieļaut finansējuma nepietiekamību, paziņo par papildu makrofinansiālo palīdzību (līdz 9 miljardiem eiro) 2022. gadā un ierosina valsts ilgtermiņa atjaunošanas satvaru

  31. 2022. gada 16. maijs

    Komisija izveido īpašu palīdzības tālruņa līniju, lai ukraiņu un krievu valodā sniegtu informāciju un palīdzību tiem, kas bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā.

  32. 2022. gada 12. maijs

    Komisija izklāsta rīcības plānu, kā izveidot solidaritātes joslas, lai nodrošinātu, ka Ukraina var eksportēt graudus, kā arī importēt tai vajadzīgās preces, sākot ar humāno palīdzību un beidzot ar dzīvnieku barību un mēslošanas līdzekļiem.

  33. 2022. gada 5. maijs

    Saistībā ar Polijas un Zviedrijas kopīgi organizēto starptautisko līdzekļu devēju konferenci Komisija paziņoja par jaunu palīdzības paketi 200 miljonu eiro apmērā, lai sniegtu atbalstu pārvietotām personām Ukrainā.

  34. 2022. gada 29. aprīlis

    Komisija dalībvalstīm ir izmaksājusi avansa maksājumus vairāk nekā 3,5 miljardu eiro apmērā, lai tām palīdzētu tikt galā ar Ukrainas kara bēgļu pieplūdumu to teritorijā. Šie maksājumi no REACT-EU veikti, īstenojot ES kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā.

  35. 2022. gada 27. aprīlis

    Komisija ierosina uz gadu apturēt ievedmuitas nodokli visam Ukrainas eksportam uz ES. Šajā priekšlikumā ierosināts arī uz gadu apturēt visus ES antidempinga un aizsardzības pasākumus, kas noteikti Ukrainas tērauda eksportam. Šāds solis ar tālejošām sekām ir paredzēts, lai palīdzētu palielināt Ukrainas eksportu uz ES un atvieglotu Ukrainas ražotāju un eksportētāju sarežģīto situāciju.

  36. 2022. gada 17. aprīlis

    Lai atbalstītu cilvēkus, kurus skāris Krievijas karš pret Ukrainu, Eiropas Savienība ir piešķīrusi papildu humānās palīdzības finansējumu 50 miljonu eiro apmērā. No tiem 45 miljoni eiro atvēlēti humānās palīdzības projektiem Ukrainā, un 5 miljoni eiro Moldovai. Tādējādi kopējais ES finansējums, kas novirzīts humānās palīdzības sniegšanai, reaģējot uz karu, sasniedz 143 miljonus eiro. Šie līdzekļi ir daļa no solītās 1 miljarda eiro vērtās atbalsta paketes, ko Eiropas Komisija apņēmās piešķirt pasākumā “Stand Up for Ukraine”.

  37. 2022. gada 9. aprīlis

    Globālā līdzekļu devēju pasākuma un kampaņas “Stand Up for Ukraine” ietvaros ir piesaistīts 9,1 miljards eiro (ieskaitot 1 miljardu eiro no Eiropas Komisijas) personām, kas bēg no Krievijas iebrukuma, Ukrainā un ārvalstīs. Turklāt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka paziņo par papildu aizdevumu 1 miljarda eiro apmērā, lai segtu iebrukuma dēļ pārvietoto personu vajadzības.

  38. 2022. gada 8. aprīlis

    Eiropas Savienība (ES) pieņem piekto ierobežojošo pasākumu kopumu pret Krieviju, reaģējot uz šīs valsts brutālo agresiju pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Kopā ar iepriekšējām četrām sankciju paketēm šīs sankcijas palīdzēs vēl vairāk palielināt ekonomisko spiedienu uz Kremli un graus Kremļa spējas finansēt iebrukumu Ukrainā. Šie pasākumi ir plašāki un stingrāki, līdz ar to tie vēl vairāk kaitē Krievijas ekonomikai. Minētie pasākumi ir saskaņoti ar starptautiskajiem partneriem.

  39. 2022. gada 8. aprīlis

    ES un Ukrainā reģistrēti telesakaru operatori paraksta kopīgu paziņojumu par koordinētiem pūliņiem, ko tie pieliek, lai nodrošinātu un stabilizētu cenas ziņā pieejamu vai bezmaksas viesabonēšanu un starptautiskos zvanus starp ES un Ukrainu. Šī kopīgā paziņojuma mērķis ir izveidot stabilāku satvaru, lai palīdzētu visā Eiropā pārvietotajiem ukraiņiem saglabāt saikni ar savu ģimeni un tuviniekiem, kuri palikuši Ukrainā.

  40. 2022. gada 6. aprīlis

    Komisija publicē ieteikumu par akadēmiskās un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu personām, kas bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ieteikums dalībvalstīm sniedz norādījumus un praktiskus padomus, kas palīdzēs nodrošināt ātru, taisnīgu un elastīgu atzīšanas procesu.

  41. 2022. gada 5. aprīlis

    Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņo par piekto ES sankciju kārtu pret Krieviju. Jauni – vēl plašāki un stingrāki – ierobežojošie pasākumi vērsīsies pret sešām jomām, pamatīgi iedragājot Krievijas ekonomiku un saglabājot spiedienu uz Krievijas valdību.

  42. 2022. gada 4. aprīlis

    ES izveido ar Ukrainu kopīgu izmeklēšanas grupu, lai vāktu pierādījumus un izmeklētu kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. ES ir gatava atbalstīt Ukrainas prokuratūras dienestu, nosūtot izmeklēšanas grupas uz vietas. 

  43. 2022. gada 1. aprīlis

    Komisija pieņem priekšlikumu par grivnas banknošu apmaiņu to dalībvalsts valūtā, kuras uzņem personas, kas bēg no kara Ukrainā. Mērķis ir veicināt koordinētu pieeju, lai personām, kas bēg no Ukrainas, piedāvātu vienotus nosacījumus to grivnas banknošu konvertēšanai vietējā valūtā neatkarīgi no dalībvalsts, kura tās uzņem.

  44. 2022. gada 28. marts

    Tieslietu un iekšlietu padomes ārkārtas sanāksmē EK priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins un iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone sadarbībā ar Francijas prezidentūru Padomē, ko pārstāv ministrs Žeralds Darmanēns, iepazīstina ar 10 punktu plānu ciešākai Eiropas koordinācijai jautājumā par to personu uzņemšanu, kuras bēg no kara, kas tiek īstenots pret Ukrainu.

  45. 2022. gada 25. marts

    Eiropas Komisija un Kanādas valdība paziņo par globālas kampaņas sākšanu, lai sadarbībā ar starptautisko pilsoņu aizstāvības organizāciju Global Citizen iegūtu finansējumu to personu atbalstam, kuri bēg no iebrukuma Ukrainā.

  46. 2022. gada 23. marts

    Komisija izklāsta, kādas darbības tiek veiktas, lai palīdzētu dalībvalstīm apmierināt to cilvēku vajadzības, kuri bēg no kara, kas vērsts pret Ukrainu. Papildus tūlītējam atbalstam, kas izpaužas kā palīdzība pie robežas, uzņemšana un civilā aizsardzība, ES pieņem papildu pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm panākt, ka atbalsta saņēmēji var faktiski īstenot savas tiesības uz izglītību, veselības aprūpi, izmitināšanu un nodarbinātību.  

  47. 2022. gada 22. marts

    Komisija atklāj Ukrainai veltītās Eiropas Pētniecības telpas portālu, proti, vienotu kontaktpunktu, kas piedāvā informācijas un atbalsta pakalpojumus Ukrainā bāzētiem pētniekiem un pētniekiem, kas spiesti bēgt no Ukrainas.

  48. 2022. gada 17. marts

    Komisijas darba grupa “Freeze and Seize”, kas nodarbojas ar aktīvu iesaldēšanas un arestēšanas jautājumiem un izveidota, lai nodrošinātu ES līmeņa koordināciju sankciju īstenošanā pret sarakstā iekļautajiem Krievijas un Baltkrievijas oligarhiem, pastiprina savu darbību starptautiskā līmenī.  Tā strādās kopā ar jaunizveidoto darba grupu “Russian Elites, Proxies, and Oligarchs (REPO)”, kura nodarbojas ar Krievijas elites, tai pietuvināto personu un oligarhu jautājumiem un kuras ietvaros ES sadarbojas ar G7 valstīm, kā arī Austrāliju.

  49. 2022. gada 15. marts

    Pēc ES valstu un valdību vadītāju neoficiālās sanāksmes 10. un 11. martā Padome nolemj noteikt ceturto ekonomisko un individuālo sankciju kopumu saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Šīs sankcijas vēl vairāk pastiprinās ekonomisko spiedienu uz Kremli un mazinās tā spēju finansēt iebrukumu Ukrainā.

  50. 2022. gada 11. marts

    Komisija Ukrainai izmaksā 300 miljonus eiro ārkārtas makrofinansiālās palīdzības veidā. Tā ir sākotnējā daļa no pirmā 600 miljonu eiro maksājuma, ko Ukrainai paredzēts piešķirt no jaunās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības (MFP) programmas, kuras kopējā vērtība ir 1,2 miljardi eiro. Šī programma ir konkrēts apliecinājums nelokāmajam atbalstam, ko ES sniedz Ukrainai.

  51. 2022. gada 9. marts

    Ņemot vērā situāciju Ukrainā un reaģējot uz Baltkrievijas iesaistīšanos agresijā, Padome nolemj noteikt jaunas mērķtiecīgas sankcijas. Runa ir par ierobežojošiem pasākumiem pret vēl 160 personām. Kopā ar nozaru pasākumiem, kurus Padome jau pieņēmusi pret Baltkrieviju un Krieviju, šīs jaunās sankcijas novērš atsevišķas nepilnības un nostiprina esošos pasākumus, kurus, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, ES jau ir noteikusi.

  52. 2022. gada 8. marts

    Komisija izklāsta būtisko atbalstu, ko ES sniedz personām, kas bēg no kara Ukrainā, kā arī šīs personas uzņemošajām ES valstīm. Eiropas solidaritāte izpaužas kā tiešas humānās palīdzības sniegšana, ārkārtas palīdzība civilās aizsardzības jomā, atbalsts pie robežas, kā arī skaidrs juridiskais statuss, kas ļauj bēgļiem saņemt tūlītēju aizsardzību ES.

  53. 2022. gada 8. marts

    Komisija pieņem priekšlikumu par kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā, kas ļauj dalībvalstīm un reģioniem sniegt ārkārtas atbalstu personām, kuras bēg no Ukrainas pēc Krievijas iebrukuma.

  54. 2022. gada 4. marts

    Komisija aptur sadarbību ar Krievijas struktūrām pētniecības, zinātnes un inovācijas jomā. Komisija neslēgs jaunus līgumus un vienošanās ar Krievijas organizācijām programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Komisija aptur sadarbību ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju Eiropas kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības programmās, kā arī “Interreg” Baltijas jūras reģiona programmā.

  55. 2022. gada 2. marts

    Pēc Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojumaEiropas Savienības Padome nolemj apturēt Krievijai piederošo dezinformācijas kanālu “Russia Today” un “Sputnik” translāciju visā ES. Sankcijas attiecas uz visiem apraides un izplatīšanas līdzekļiem: kabeļiem, satelītiem, interneta protokola televīziju (IPTV), platformām, tīmekļvietnēm un lietotnēm. Visas attiecīgās licences, atļaujas un izplatīšanas mehānismi ir apturēti. Šie pasākumi ir tieši un tūlītēji piemērojami visās ES dalībvalstīs.

  56. 2022. gada 2. marts

    Komisija ierosina aktivizēt Pagaidu aizsardzības direktīvu, lai piedāvātu ātru un efektīvu palīdzību personām, kuras bēg no kara Ukrainā. Saskaņā ar šo priekšlikumu šīm personām tiks piešķirta pagaidu aizsardzība Eiropas Savienībā, kas nozīmē, ka tām izsniegs uzturēšanās atļauju un būs piekļuve izglītībai un darba tirgum.

  57. 2022. gada 2. marts

    Eiropas Savienība nolemj galvenās Krievijas bankas izslēgt no SWIFT sistēmas, kas ir pasaulē dominējošā finanšu ziņojumapmaiņas sistēma. Šis pasākums liegs attiecīgajām bankām ātri un efektīvi veikt finanšu darījumus visā pasaulē. Šis lēmums tika cieši saskaņots ar ES starptautiskajiem partneriem, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm un Apvienoto Karalisti.

  58. 2022. gada 28. februāris

    Komisija paziņo, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas izsludināta ārkārtas uzaicinājuma ietvaros un nolūkā palīdzēt civiliedzīvotājiem, kurus skāris karš Ukrainā, atvēlēs papildu 90 miljonus eiro ārkārtas palīdzības programmām. Finansējums palīdzēs iedzīvotājiem Ukrainā un Moldovā.

    Komisija arī koordinē materiālo palīdzību Ukrainai, kas tiek sniegta ar ES civilās aizsardzības mehānisma palīdzību. Pašlaik piedāvājumi nāk no 20 dalībvalstīm un paredz 8 miljonus pirmās nepieciešamības medicīniskās aprūpes preču, kā arī atbalstu civilās aizsardzības jomā.

    Moldova ir aktivizējusi mehānismu, kura mērķis ir atbalstīt ukraiņus, kas ierodas valstī. Austrija, Francija un Nīderlande jau ir piedāvājušas Moldovai ārkārtas atbalstu, tādu kā patversmes un medicīniskā palīdzība.

  59. 2022. gada 27. februāris

    Komisija ierosina papildu atbalsta pasākumus par labu Ukrainai un sankcijas pret Krieviju, tostarp:

    • Ukrainai domātu ieroču un cita aprīkojuma iegādes un piegādes finansēšana;
    • ES gaisa telpas slēgšana visiem gaisa kuģiem, kuri pieder Krievijai, ir tajā reģistrēti vai atrodas tās kontrolē [spēkā kopš 28. februāra];
    • Krievijas valstij piederošo mediju “Russia Today” un “Sputnik”, kā arī to meitasuzņēmumu aizliegums [spēkā kopš 2. marta].

    Komisija arī ierosina jaunu pasākumu kopumu pret Lukašenko režīmu Baltkrievijā, kas vērsts uz valsts svarīgākajām nozarēm, ierobežo divējāda lietojuma preču eksportu un piemēro sankcijas tiem Baltkrievijas iedzīvotājiem, kuri atbalsta Krievijas kara centienus.

  60. 2022. gada 26. februāris

    Sadarbībā ar Franciju, Vāciju, Itāliju, Kanādu, Apvienoto Karalisti un ASV Komisija ierosina jaunu pasākumu kopumu, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Šo pasākumu mērķis ir:

    • izslēgt lielākās Krievijas bankas no SWIFT sistēmas;
    • aizliegt Krievijas centrālās bankas darījumus un iesaldēt visus tās aktīvus [spēkā kopš 28. februāra];
    • vērsties pret Krievijas oligarhu aktīviem [spēkā kopš 28. februāra].
  61. 2022. gada 25. februāris

    Ņemot vērā Eiropadomes 24. februāra secinājumus, Padome pieņem individuālu un ekonomisku pasākumu kopumu, kura pamatā ir pieci pīlāri:

    • sankcijas finanšu nozarē, kuras liegs Krievijai piekļuvi svarīgākajiem kapitāla tirgiem un vērsīsies pret 70 % no Krievijas banku tirgus, kā arī galvenajiem valstij piederošiem uzņēmumiem, jo īpaši aizsardzības jomā;
    • sankcijas enerģētikas nozarē, kuras aizliegs pārdot, piegādāt, nodot Krievijai konkrētas naftas pārstrādes jomā izmantotas preces un tehnoloģijas vai tās eksportēt uz Krieviju un ieviesīs ierobežojumus saistīto pakalpojumu sniegšanai;
    • sankcijas transporta nozarē, kuras aizliegs visu veidu gaisa kuģu, rezerves daļu un aprīkojuma pārdevumus Krievijas aviokompānijām; tas vājinās Krievijas svarīgāko ekonomikas nozari un valsts savienojamību;
    • sankcijas tehnoloģiju nozarē, ar kurām nosaka papildu ierobežojumus divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksportam, kā arī eksporta ierobežojumus noteiktām precēm un tehnoloģijām, kas varētu nostiprināt Krievijas aizsardzības un drošības sektora tehnoloģiju;
    • sankcijas vīzu politikas jomā, kuras liegs diplomātiem un citiem Krievijas ierēdņiem, kā arī uzņēmējiem priviliģētu ieceļošanu ES.
  62. 2022. gada 24. februāris

    Eiropadomes ārkārtas sanāksmē ES vadītāji visstingrākajā veidā nosoda Krievijas Federācijas nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu. Viņi ciešā sadarbībā ar ES partneriem un sabiedrotajiem vienojas par jauniem ierobežojošiem pasākumiem, kas radīs Krievijai smagas un vērienīgas sekas, kas izriet no tās darbībām.

  63. 2022. gada 24. februāris

    Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena stingri nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu. Atkārtoti paužot pilnīgu ES atbalstu Ukrainai un tās tautai, viņa aicina Krieviju nekavējoties pārtraukt vardarbību un izvest savu karaspēku no Ukrainas teritorijas. Viņa iesniedz Eiropas līderiem apstiprināšanai vērienīgu sankciju kopumu, kas vērsts pret Krievijas ekonomikas stratēģiskajām nozarēm, bloķējot to piekļuvi tehnoloģijām un tirgiem.

  64. 2022. gada 23. februāris

    Reaģējot uz to, ka Krievija atzina Ukrainas valdības nekontrolētos Doneckas un Luhanskas apgabalus, un uz tās lēmumu nosūtīt karaspēku uz šo reģionu, ES pieņem sankciju kopumu. Šīs sankcijas ir vērstas pret:

    • personām un struktūrām, kas bija iesaistītas Ukrainas teritoriālās integritātes un neatkarības graušanā vai apdraudēšanā;
    • ekonomiskajām attiecībām starp abiem valdības nekontrolētajiem reģioniem un ES, lai atbildīgās personas nepārprotami izjustu savas nelikumīgās un agresīvās darbības ekonomiskās sekas;
    • Krievijas valsts un valdības spēju piekļūt ES kapitāla tirgiem, kā arī tās finanšu tirgiem un pakalpojumiem, lai ierobežotu arvien agresīvākās politikas finansēšanu.

Dokumenti