Pāriet uz galveno saturu
ES solidaritāte ar Ukrainu

ES palīdzība Ukrainai

Šī informācija ir pieejama arī šādās valodās: ukraiņu | українська | krievu | русский

ES ir vienota un nelokāma savā atbalstā Ukrainai, kas pretojas Krievijas militārajai agresijai un nelikumīgajiem centieniem anektēt Ukrainas teritoriju. ES ir apņēmusies turpināt sniegt politisku, finansiālu, ekonomisku, humānu, militāru un diplomātisku palīdzību Ukrainai un ukraiņu tautai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

Izlēmīga un visaptveroša ES reakcija

Kopējais ES atbalsts, ko tā sniegusi Ukrainai kopš Krievijas agresijas kara sākuma, pārsniedz 88 miljardus eiro

43,3 miljardus eiro Eiropas komanda atvēlējusi Ukrainas vispārējās ekonomiskās, sociālās un finansiālās noturības atbalstam. 

Militārās palīdzības pasākumiem mobilizēti aptuveni 28 miljardi eiro, no kuriem 6,1miljards eiro piešķirts no Eiropas Miera mehānisma. 

ES dalībvalstīm, kuras uzņem no kara bēgošos ukraiņus, piešķirta palīdzība vairāk nekā 17 miljardu eiro apmērā. 

ES, tās dalībvalstis un finanšu iestādes reaģēšanai uz Krievijas agresijas karu ir nolēmušas izmantot Eiropas komandas pieeju. Tas nozīmē, ka mēs strādājam kopā un apvienojam savus resursus un speciālās zināšanas, lai panāktu lielāku ietekmi. 

Kopš kara sākuma Eiropas komanda Ukrainas atbalstam ir atvēlējusi 43,3 miljardus eiro. Šajā summā ietverta

  • makrofinansiāla palīdzība, 
  • budžeta atbalsts, 
  • ārkārtas palīdzība, 
  • finanšu līdzekļi reaģēšanai krīzes situācijā, 
  • humānā palīdzība. 

Makrofinansiāla palīdzība un budžeta atbalsts

2023. gadā Ukrainai no ES budžeta tika piešķirti 19,5 miljardi eiro, tai skaitā līdz šim apjomīgākā atbalsta pakete 18 miljardu eiro apmērā, ko izmaksāja koncesionālu aizdevumu veidā. Šī summa papildināja 10,5 miljardus eiro, kas 2022. gadā tika piešķirti aizdevumos un dotācijās. Pateicoties šim atbalstam, Ukraina var

  • turpināt izmaksāt algas un pensijas,
  • atjaunot kara rezultātā bijāto kritisko infrastruktūru,
  • nodrošināt sabiedriskos pamatpakalpojumus, piemēram, slimnīcu un skolu darbību, un piešķirt mājokļus pārvietoto personu izmitināšanai,
  • saglabāt makroekonomisko stabilitāti.

Pasākumi Ukrainas ekonomikas atbalstam

2023. gada februārī Eiropas Komisija un Ukraina parakstīja vienošanos par Ukrainas pievienošanos Vienotā tirgus programmai (VTP). Šī vienošanās atbalstīs Ukrainas uzņēmums, atvieglojot 

  • piekļuvi tirgiem,  
  • labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, 
  • ilgtspējīgu izaugsmi,  
  • internacionalizāciju. 

Turklāt 2024. gada janvārī Eiropas Komisija ierosināja atjaunot visu muitas nodokļu, kvotu un tirdzniecības aizsardzības pasākumu apturēšanu Ukrainas eksportam uz ES līdz 2025. gada jūnijam.

ES arī nodrošina atbalstu, izmantojot garantijas, ko izsniedz finanšu iestādes, kā EIB un ERAB. Pateicoties tām, Ukrainas valdība varēs sniegt kredīta atbalstu un uzņēmumi varēs nodrošināt vitāli svarīgus pakalpojumus. 

Humanitārā palīdzība un civilā aizsardzība

32 valstis
piedāvājušas palīdzību
Vairāk nekā 140 000 tonnas –
Ukrainai sniegtā palīdzība natūrā

    Turklāt ES dalībvalstis un partneri ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību ir piegādājuši arī nefinansiālu palīdzību 98 000 tonnu apmērā. Tās aptuvenā kopējā vērtība pārsniedz 796 miljonus eiro. Vairāk nekā 110 miljonus eiro, tai skaitā 21,5 miljonus eiro no ES budžeta, ES un dalībvalstis ir piešķīrušas humānitārajai atmīnēšanai.

    2022. gadā ES mobilizēja 330 miljonus eiro ārkārtas atbalsta programmai, kura palīdzēja nodrošināt pamatpreces un pamatpakalpojumus, piemēram, izglītību, veselības aprūpi un pārtiku. Tā ir arī palīdzējusi aizsargāt iedzīvotājus (gan iekšzemē pārvietotos cilvēkus, gan viņus uzņemošās kopienas) un atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus un lauksaimniecību.  

    Vēl viens svarīgs mērķis ir atjaunot mazmēroga civilo infrastruktūru, nodrošināt enerģētisko drošību un nostiprināt kiberdrošību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un pasākumus dezinformācijas apkarošanai. Īstenošanas stadijā esošie projekti, kuru kopējā vērtība ir 286 miljoni eiro, ir pielāgoti atbilstoši steidzamām vajadzībām uz vietas. 

    Ārkārtas loģistikas centri un rescEU palīdzība

    Tā kā vajadzības Ukrainā strauji aug, izmantojot rescEU krājumus, esam mobilizējuši medicīnas preces, pagaidu patvēruma vienības un elektroenerģijas ģeneratorus, kā arī specializētu aprīkojumu ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku apdraudējumu un kodoldraudu gadījumiem.  

    Kopumā kopš kara sākuma Ukrainai sniegtā rescEU atbalsta vērtība ir sasniegusi 127 miljonus eiro.

    ES koordinē tādu pacientu medicīnisko evakuāciju, kuriem steidzami nepieciešama specializēta aprūpe. Līdz šim slimnīcās visā Eiropā nogādāti vairāk nekā 3000 pacienti no Ukrainas.  

    2022. gada septembrī Polijas pilsētā Žešovā tika atvērts ES Medevac centrs. Šis centrs piedāvā drošu telpu no Ukrainas ievestiem pacientiem, pirms viņus pārved uz slimnīcām citās Eiropas valstīs. 

    Turklāt, lai maksimāli ātri sadalītu Ukrainai nepieciešamo palīdzību, Komisija ir izveidojusi civilās aizsardzības loģistikas centrus Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Šie centri palīdzēs koordinēt ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību saņemtā atbalsta novirzīšanu. 

    2023. gada 21. aprīlī Ukraina kļuva par ES civilās aizsardzības mehānisma dalībvalsti. Tā ir Eiropas solidaritātes sistēma, kurā tiek sniegta palīdzība smagu ārkārtas situāciju skartām valstīm. 

    Pagaidu aizsardzība

    Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES nekavējoties aktivizēja Pagaidu aizsardzības direktīvu. Tā pārvietotajām personām, kas bēg no kara Ukrainā, Eiropas Savienībā nodrošina konkrētas tiesības.

    Uzturēšanās atļaujas

    Piekļuve piemērotiem mājokļiem

    Medicīniskā aprūpe

    Bērnu izglītība

    Saskaņā ar šo pagaidu aizsardzības shēmu, kas ir pagarināta līdz 2025 gada martam, ES valstis līdz šim ir uzņēmušas vairāk nekā četrus miljonus cilvēku no Ukrainas.  

    Komisija ieviesa maksimālu elastību, lai dalībvalstis neizlietotos Kohēzijas fonda līdzekļus varētu izmantot kā palīdzību cilvēkiem, kuri bēg no kara. Šādi ir izdevies mobilizēt aptuveni 17 miljardus eiro. 

    Informācija cilvēkiem, kas bēg no kara

    Solidaritātes joslas

    Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Eiropas Komisija un Ukrainai kaimiņos esošās ES dalībvalstis 2022. gada 12. maijā izveidoja ES un Ukrainas solidaritātes joslas. Solidaritātes joslas ir svarīgi koridori, pa kuriem Ukraina var eksportēt lauksaimniecības produktus, kā arī importēt tai nepieciešamās preces no humānās palīdzības līdz dzīvnieku barībai un mēslošanas līdzekļiem. 

    Kopš 2022. gada maija solidaritātes joslas ir palīdzējušas 

    • eksportēt aptuveni 67 miljonus tonnu Ukrainas lauksaimniecības produktu, tai skaitā gandrīz 61 miljonu tonnu graudu, eļļas augu sēklu un citu saistītu produktu,
    • importēt Ukrainā vairāk nekā 40 miljonus tonnu preču,
    • sniegt tehnisku atbalstu Ukrainai, Moldovai un ES valstīm, lai atvieglotu un paātrinātu procedūras un novērstu sastrēgumus pie robežām, 
    • 2022. gada 29. jūnijā parakstīt kravu pārvadājumu nolīgumus ar Ukrainu un Moldovu ar mērķi atvieglot tranzītu un pārvadājumus no abām valstīm un uz tām. 

    Solidaritātes joslu paplašināšanai ir mobilizēts vairāk nekā 1 miljards eiro, ko veido arī Komisijas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Pasaules Bankas iemaksas.

    Plašāka informācija par ES un Ukrainas solidaritātes joslām

    Atbalsts Ukrainas skolēniem

    Atbalsts enerģētikas nozarei

    2022. gada martā Ukrainas elektrotīkls tika sekmīgi sinhronizēts ar ES elektrotīklu. ES turpinās sniegt Ukrainai atbalstu enerģētikas nozarē, nodrošinot tai gāzes reversās plūsmas. Ukraina būs ieguvēja arī no ES kopējiem dabasgāzes, sašķidrinātas dabasgāzes un ūdeņraža iepirkumiem. 

    Papildus tam ES Ukrainai ir piegādājusi vairāk nekā 8000 elektroģeneratoru un 35 miljonus LED spuldžu. 

    Pēc Eiropas Komisijas lūguma Ukrainas enerģētikas nozares vissteidzamāko vajadzību apmierināšanai no Enerģētikas kopienas izveidotā Ukrainas Energoatbalsta fonda ir piešķirti vairāk nekā 332 miljoni eiro.  

    Atbalsts labākas savienotības un tehnoloģiju jomā

    2022. gada jūlijā Komisija aicināja Eiropas telesakaru operatorus pagarināt vienošanos, ar kuru tiek atcelta vai būtiski samazināta ukraiņiem piemērotā viesabonēšanas maksa Eiropas Savienībā

    2023. gada jūnijā ES un Ukraina parakstīja nolīgumu par Ukrainas iesaistīšanos programmā “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments”. Šis nolīgums Ukrainas projektu virzītājiem dos iespēju pieteikties ES finansējumam transporta, enerģētikas un digitālajā jomā, lai vēl vairāk uzlabotu valsts savienotību ar tās ES kaimiņvalstīm. 

    2023. gada decembrī Komisija atvēra jaunu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” biroju Kijivā. Ukrainas dalība programmā “Apvārsnis Eiropa” un pētniecības un mācību programmā “Euratom” palīdzēs saglabāt Ukrainas pētniecības un inovācijas ekosistēmu un veicinās tās attīstību.  

    Kopš kara sākuma ES ir palielinājusi atbalstu Ukrainas kibernoturības stiprināšanai, atvēlot 10 miljonus eiro aprīkojuma un programmatūras iegādei un sniedzot cita veida palīdzību šajā jomā. Digitālās pārveides atbalstam ir piešķirti vēl 19 miljoni eiro. 

    Atbalsts militārā ekipējuma un apmācības nodrošināšanai

    ES un tās dalībvalstu mobilizētais militārais atbalsts Ukrainai ir aptuveni 28 miljardi eiro, no kuriem 6,1 miljards eiro piešķirts no Eiropas Miera mehānisma. Turklāt ES militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam risina Ukrainas bruņoto spēku apmācības vajadzības un līdz šim ir apmācījusi vairāk nekā 39 000 karavīru. Šim mērķim piešķirts finansiālais atbalsts 362 miljonu eiro apmērā.

    ES 2023. gada jūlijā pieņēma Munīcijas ražošanas atbalsta aktu (ASAP), kura mērķis ir steidzami piegādāt munīciju un raķetes Ukrainai un palīdzēt dalībvalstīm atjaunot to krājumus. Ieviešot mērķtiecīgus pasākumus, tostarp paredzot finansējumu, akta mērķis ir palielināt ES ražošanas jaudu un novērst pašreizējo munīcijas un raķešu, kā arī to komponentu deficītu.

    Atbalsts Ukrainas atjaunošanai nākotnē

    Instruments Ukrainas atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas atbalstam  

    Komisija 2023. gada jūnijā ierosināja izveidot īpašu finansēšanas instrumentu, kas laikā no 2024. līdz 2027. gadam nodrošinās Ukrainai saskaņotu, prognozējamu un elastīgu atbalstu, kura kopējais apmērs varētu sasniegt 50 miljardus eiro.  

    Šis jaunais mehānisms atbalstīs Ukrainas centienus saglabāt makrofinansiālo stabilitāti, veicināt atveseļošanu, kā arī modernizēt valsti, vienlaikus īstenojot galvenās reformas virzībā uz pievienošanos ES. Tas atbalstīs arī pāreju uz zaļu, digitālu un iekļaujošu ekonomiku, kas tiks pakāpeniski pielāgota ES noteikumiem un standartiem. 

    Lasīt vairāk par Ukrainas atjaunošanu

    Atbalsts Krievijas saukšanai pie atbildības

    ES atbalsta cīņu pret nesodāmību Ukrainā, īstenojot 7,25 miljonus vērtu projektu, kura mērķis ir atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšanu saistībā ar Krievijas kara noziegumiem Ukrainā. Turklāt Eurojust atbalsta Polijas, Latvijas, Igaunijas, Slovākijas, Rumānijas, Lietuvas un Ukrainas izveidotās ES kopējās izmeklēšanas grupas centienus izmeklēt Ukrainā pastrādātos starptautiskos noziegumus.

    Eiropas Komisija arī ir izveidojusi Starptautisko centru saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu. Šis centrs atrodas Hāgā un ir saistīts esošo kopējo izmeklēšanas grupu. Tas palīdz koordinēt izmeklēšanu un vākt pierādījumus saistībā ar Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem. 

    Eiropas Savienībā ir imobilizēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 200 miljardu eiro apmērā. Līdz šim ir iesaldēti sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu privātie aktīvi vairāk nekā 28 miljardu eiro apmērā.

    Uzzināt vairāk par Krievijas saukšanu pie atbildības

    Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 2024. gada 29. janvārī.

    Dokumenti

    2023. GADA 24. MARTS
    Updated Ukraine Recovery and Reconstruction Needs Assessment
    English
    (6.03 KB - HTML)
    Lejupielādēt