Kopš Krievijas īstenotā agresijas kara sākuma ES, tās dalībvalstis un finanšu iestādes “Team Europe” pieejas ietvaros ir mobilizējušas palīdzību vairāk nekā 37,8 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu Ukrainas vispārējo ekonomisko, sociālo un finansiālo noturību. Palīdzība izpaužas kā makrofinansiāla palīdzība, budžeta atbalsts, ārkārtas palīdzība, reakcija uz krīzi un humānā palīdzība.

Turklāt militārās palīdzības pasākumu vērtība sasniedz 12 miljardus eiro, no tiem 3,6 miljardi eiro ir mobilizēti Eiropas Miera mehānisma ietvaros.

Tādējādi kopš Krievijas agresijas sākuma Ukrainai sniegtā kopējā atbalsta summa ir aptuveni 50 miljardi eiro. Komisija arī strādā pie tā, lai mobilizētu 1 miljardu eiro ātrai ekonomikas atveseļošanai. Kopā ar resursiem, kas piešķirti, lai dalībvalstīm palīdzētu gādāt par Ukrainas kara bēgļu vajadzībām ES, kopējais Ukrainai un ukraiņiem sniegtās palīdzības apjoms ir apmēram 67 miljardi eiro.

2023. gadā, lai turpinātu atbalstīt Ukrainu, ES pieņēma vēl nepieredzētu atbalsta paketi turpat 18 miljardu eiro apmērā, kas izpaužas kā ļoti izdevīgi aizdevumi. Pirmais maksājums 3 miljardu eiro apmērā tika veikts 2023. gada janvārī.

Lai sniegtu atbalstu civiliedzīvotājiem, kurus skāris karš Ukrainā un kuri bēg no agresijas, humānās palīdzības projektiem ir atvēlēti 668 miljoni eiro: 630 miljoni eiro Ukrainai un 38 miljoni eiro Moldovai. Šī ES humānā palīdzība ir paredzēta tam, lai šiem cilvēkiem nodrošinātu pārtiku, ūdeni, veselības aprūpi un pajumti un palīdzētu apmierināt viņu pamatvajadzības.

Turklāt 330 miljoni eiro ir iedalīti ārkārtas atbalsta programmai, kura palīdz nodrošināt pamatpreces un pamatpakalpojumus, piemēram, izglītību, veselības aprūpi un pārtiku. Tā arī palīdz aizsargāt iedzīvotājus (gan iekšzemē pārvietotos cilvēkus, gan viņus uzņemošās kopienas) un atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus un lauksaimniecību. Vēl viens svarīgs mērķis ir atjaunot mazmēroga civilo infrastruktūru, nodrošināt enerģētisko drošību un nostiprināt kiberdrošību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un pasākumus dezinformācijas apkarošanai. Iepriekšējie projekti, kuri šobrīd tiek īstenoti un kuru kopējā vērtība ir 192 miljoni eiro, ir pielāgoti atbilstoši steidzamām vajadzībām uz vietas.

Izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu, palīdzība Ukrainai tiek novirzīta no 32 valstīm: 27 ES dalībvalstīm, Norvēģijas, Turcijas, Ziemeļmaķedonijas, Islandes un Serbijas. Tā ietver dzīvības glābšanai nepieciešamas preces, piemēram, zāles, pārtiku un pajumtei noderīgus priekšmetus, kā arī ugunsdzēsēju automobiļus, strāvas ģeneratorus, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļus un mobilās slimnīcas.

Tā kā vajadzības pieaug eksponenciāli, izmantojot rescEU krājumus, esam mobilizējuši medicīnas preces, pagaidu patvēruma vienības un elektroenerģijas ģeneratorus, kā arī specializētu aprīkojumu ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku apdraudējumu un kodoldraudu gadījumiem Ukrainā. Šis pāri par 87 miljonus eiro vērtais rescEU atbalsts ietver mājokļus, aizsargtērpus, dekontaminācijas līdzekļus, plaušu ventilatorus, infūzijas sūkņus, pacientu monitorus, ultraskaņas ierīces, elektroenerģijas ģeneratorus u. c. ES koordinē tādu pacientu medicīnisko evakuāciju, kuriem steidzami nepieciešama specializēta aprūpe. Līdz šim slimnīcās visā Eiropā nogādāti vairāk nekā 1850 pacientu no Ukrainas. 2022. gada septembrī Polijas pilsētā Žešovā tika atvērts ES Medevac centrs pacientu evakuācijai no Ukrainas. Šis centrs piedāvā drošu telpu no Ukrainas ievestiem pacientiem, pirms viņus pārved uz slimnīcām citās Eiropas valstīs.

Turklāt, lai maksimāli ātri sadalītu Ukrainai nepieciešamo palīdzību, Komisija ir izveidojusi civilās aizsardzības loģistikas centrus Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Šie centri palīdzēs koordinēt ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību saņemtā atbalsta novirzīšanu. 

Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Eiropas Komisija un Ukrainai kaimiņos esošās ES dalībvalstis 2022. gada 12. maijā izveidoja ES un Ukrainas solidaritātes joslas. Tas nozīmē, ka tika izveidoti koridori Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportam, kā arī citu preču eksportam un importam.

Kopš maija solidaritātes joslas ir ļāvušas īstenot šādus pasākumus:

• eksportēt apmēram 23 miljonus tonnu lauksaimniecības produktu (graudus, eļļas augu sēklas un saistītus produktus) no Ukrainas, vairojot šai valstij tik ļoti nepieciešamos ieņēmumus un nodrošinot graudu piegādi tiem, kam tie ir vajadzīgi,
• sniegt tehnisku atbalstu Ukrainai, Moldovai un ES valstīm, lai atvieglotu un paātrinātu procedūras un novērstu sastrēgumus pie robežām,
• 2022. gada 29. jūnijā parakstīt kravu pārvadājumu nolīgumus ar Ukrainu un Moldovu ar mērķi atvieglot tranzītu un pārvadājumus no abām valstīm un uz tām.

Lai atbalstītu solidaritātes joslas un palielinātu to kapacitāti, ES ir mobilizējusi ievērojamus ieguldījumus, izmantojot dažādas esošās ES un valstu programmas. Ir jāturpina atvieglot administratīvās un operatīvās procedūras, tai skaitā jāracionalizē robežšķērsošana, un ir jāpalielina finansējums.

Novembrī Komisija steidzamā kārtā piešķīra 250 miljonu eiro dotācijas solidaritātes joslu atbalstīšanai. Īstermiņā tas palīdzēs veikt ātrus uzlabojumus, jo īpaši ar pārvietojamām iekārtām, kā rezultātā tiks saīsināts gaidīšanas laiks un atvieglota pārvietošanās robežšķērsošanas vietās un uz pievedceļiem. Vidējā termiņā Komisija mobilizē Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un 50 miljonus eiro infrastruktūras attīstības atbalstam, lai palielinātu solidaritātes joslu jaudu.

Enerģētikas nozarē, Ukrainas elektrotīkls ir sekmīgi sinhronizēts ar ES elektrotīklu. ES turpinās sniegt Ukrainai atbalstu enerģētikas nozarē, gādājot, lai šī valsts saņem gāzes reversās plūsmas. Ukraina būs ieguvēja arī no ES kopējiem dabasgāzes, sašķidrinātas dabasgāzes un ūdeņraža iepirkumiem.

ES nodrošina vēl 2400 ģeneratorus, papildus 3000, kuri jau piegādāti kopš kara sākuma. Pēc Eiropas Komisijas lūguma enerģētikas nozares vissteidzamāko vajadzību apmierināšanai ir piešķirti vairāk nekā 157,5 miljoni eiro no Ukrainas Energoatbalsta fonda, kuru izveidojusi Enerģētikas kopiena. ES arī mobilizē 30 miljonus eiro, lai iegādātos 35 miljonus LED spuldžu Ukrainai.

Under the European Peace Facility, €3.6 billion have been mobilised to support the delivery of military equipment to the Ukrainian Armed Forces. In addition, the EU Military Assistance Mission for Ukraine is tackling urgent and longer-term training needs of the Ukrainian Armed Forces. EU military support for Ukraine – provided by the European Peace Facility and the Member States directly – is around €12 billion.

• ES ir uz gadu apturējusi ievedmuitas nodokļus visam Ukrainas eksportam uz ES un visus ES antidempinga un aizsardzības pasākumus, kas noteikti Ukrainas tērauda eksportam. Tā ir arī ierosinājusi šīs apturēšanas termiņu pagarināt pēc 2023. gada jūnija.
• Komisija ir aicinājusi Eiropas telesakaru operatorus pagarināt vienošanos, kuras mērķis ir atcelt vai būtiski samazināt viesabonēšanas maksu Ukrainas iedzīvotājiem Eiropas Savienībā.
• 2023. gada februārī Komisija un Ukraina parakstīja Ukrainas iesaistīšanos Vienotā tirgus programmā (VTP). Šis nolīgums atbalstīs Ukrainas uzņēmumus, ļaujot tiem izmantot atvieglotu piekļuvi tirgiem, labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un iespējas, ko sniedz ilgtspējīga izaugsme un internacionalizācija.
• Drīz sāksies diskusijas par Ukrainas pievienošanos citām svarīgām ES programmām, tādām kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kas tai var palīdzēt savienot savu enerģētikas, transporta un digitālo infrastruktūru ar ES.
• Ukrainas pievienošanās programmai “Apvārsnis Eiropa” un pētniecības un mācību programmai “Euratom” ir izšķiroši svarīga Ukrainas pētniecības un inovācijas ekosistēmas saglabāšanai un attīstībai. Komisija paziņoja par jauna “Apvārsnis Eiropa” biroja atvēršanu Kijevā līdz 2023. gada vidum.
• Kopš kara sākuma ES ir pastiprinājusi savu tūlītējo atbalstu Ukrainas kibernoturības stiprināšanai, piešķirot 10 miljonus eiro aprīkojuma un programmatūras iegādei un sniedzot cita veida palīdzību šajā jomā. Vēl 15 miljoni eiro no kopējās 330 miljonu eiro vērtās palīdzības paketes ir atvēlēti noturīgas digitālās pārveides atbalstam.
• ES sniedz atbalstu, izmantojot ES garantijas, ko izsniedz finanšu iestādes, kā EIB un ERAB. Pateicoties tām, Ukrainas valdība var izsniegt aizdevumus un uzņēmumi var nodrošināt vitāli svarīgus pakalpojumus.
• ES arī atbalsta cīņu pret nesodāmību, proti, ir piešķīrusi 7,5 miljonus eiro projektiem, kuru mērķis ir atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas veiktu izmeklēšanu saistībā ar Krievijas kara noziegumiem Ukrainā. ES Kopējai izmeklēšanas grupai, kurā iesaistījušās arī Polija, Latvija, Igaunija, Slovākija, Rumānija, Lietuva un Ukraina, palīdz Eurojust. Uzzināt vairāk par Krievijas saukšanu pie atbildības

Lai Ukrainu atjaunotu pēc kara postījumiem, būs vajadzīgs liels globāla mēroga finansiāls ieguldījums. Ukrainas iestādēm būtu jāvada atjaunošanas centieni, cieši sadarbojoties ar ES un svarīgiem partneriem, piemēram, G7 valstīm, G20 un citām trešām valstīm, kā arī ar starptautiskajām finanšu iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

2023. gada janvārī tika izveidota līdzekļu devēju koordinācijas platforma, lai koordinētu īstermiņa un ilgtermiņa atbalstu, ko Ukrainas ekonomikai sniedz starptautiskās finanšu iestādes un līdzekļu devēji. Platformas darbu atbalstīs tehniskais sekretariāts, kura Briseles biroju uzņems Komisija un Kijevas biroju – Ukrainas valdība. Šī platforma ļaus nodrošināt ciešu koordināciju starp starptautiskajiem līdzekļu devējiem un starptautiskajām finanšu organizācijām un nodrošinās, ka atbalsts tiek sniegts saskaņotā, caurskatāmā un atbildīgā veidā.

Lasīt vairāk par Ukrainas atjaunošanu

^{Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 2023. gada 24. februārī.}