Skip to main content
Eiropas Komisijas logotips
ES solidaritāte ar Ukrainu

ES palīdzība Ukrainai

Šī informācija ir pieejama arī šādās valodās: ukraiņu | українська | krievu | русский

In focus

Izlēmīga un visaptveroša ES reakcija

Kopš Krievijas īstenotās agresijas sākuma ES, tās dalībvalstis un finanšu iestādes ir mobilizējušas palīdzību vairāk nekā 19 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu Ukrainas vispārējo ekonomisko, sociālo un finansiālo noturību. Palīdzība izpaužas kā makrofinansiāla palīdzība, budžeta atbalsts, ārkārtas palīdzība, reakcija uz krīzi un humānā palīdzība. Patlaban tiek gatavota vēl viena makrofinansiālās palīdzības pakete, kuras apmērs varētu sasniegt 3 miljardus eiro.

Papildus tam Eiropas Miera mehānisma ietvaros ir nodrošināti militārās palīdzības pasākumi 3,1 miljarda eiro apmērā. Šos līdzekļus izmantos, lai atmaksātu dalībvalstīm militāro atbalstu Ukrainai natūrā.

In order to continue supporting Ukraine, on 9 November 2022, the Commission proposed the MFA+ support package for Ukraine of up to €18 billion, with stable, regular and predictable financial assistance – averaging €1.5 billion per month – which would help cover a significant part of Ukraine's short-term funding needs for 2023.

Humānā palīdzība

Lai sniegtu atbalstu civiliedzīvotājiem, kurus skāris karš Ukrainā un kuri bēg no agresijas, humānās palīdzības projektiem ir atvēlēti 523 miljoni eiro: 485 miljoni eiro Ukrainai un 38 miljoni eiro Moldovai. Šī ES humānā palīdzība ir paredzēta tam, lai šiem cilvēkiem nodrošinātu pārtiku, ūdeni, veselības aprūpi un pajumti un palīdzētu apmierināt viņu pamatvajadzības.

Turklāt 332 miljoni eiro ir iedalīti ārkārtas atbalsta programmai, kura palīdz nodrošināt pamatpreces un pamatpakalpojumus, piemēram, izglītību, veselības aprūpi un pārtiku. Tā arī palīdz aizsargāt iedzīvotājus (gan iekšzemē pārvietotos cilvēkus, gan viņus uzņemošās kopienas) un atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus un lauksaimniecību. Vēl viens svarīgs mērķis ir atjaunot mazmēroga civilo infrastruktūru, nodrošināt enerģētisko drošību un nostiprināt kiberdrošību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un pasākumus dezinformācijas apkarošanai. Iepriekšējie projekti, kuri šobrīd tiek īstenoti un kuru kopējā vērtība ir 185 miljoni eiro, ir pielāgoti atbilstoši steidzamām vajadzībām uz vietas.

 

ES civilās aizsardzības mehānisms

31 valsts
ir piedāvājusi palīdzību
Vairāk nekā 70 000 tonnas –
Ukrainai sniegtā palīdzība natūrā

Izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu, palīdzība Ukrainai tiek novirzīta no 31 valsts: 27 ES dalībvalstīm, Norvēģijas, Turcijas un Ziemeļmaķedonijas un Islandes. Tā ietver dzīvības glābšanai nepieciešamas preces, piemēram, zāles, pārtiku un pajumtei noderīgus priekšmetus, kā arī ugunsdzēsēju automobiļus, strāvas ģeneratorus, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļus un mobilās slimnīcas.

Ārkārtas loģistikas centri un “rescEU” palīdzība

Reaģējot uz arvien augošajām vajadzībām, ES izmanto rescEU krājumus Vācijā, Ungārijā, Nīderlandē, Grieķijā, Rumānijā, Zviedrijā un Dānijā, lai Ukrainas vajadzībām mobilizētu medicīnisko aprīkojumu un patversmēm noderīgus priekšmetus, kā arī specializētu aprīkojumu tādiem sabiedrības veselības apdraudējumiem kā ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie un kodoldraudi. Šis vairāk nekā 34 miljonu eiro vērtais rescEU atbalsts ietver dzīvojamās vienības, aizsargtērpus, dekontaminācijas līdzekļus, plaušu ventilatorus, infūzijas sūkņus, pacientu monitorus, ultraskaņas ierīces u. c. ES koordinē tādu pacientu medicīnisko evakuāciju, kuriem steidzami nepieciešama specializēta aprūpe. Līdz šim slimnīcās visā Eiropā nogādāti 1000 pacientu no Ukrainas. Septembrī Polijas pilsētā Žešovā tika atvērts jauns ES Medevac centrs pacientu evakuācijai no Ukrainas. Šis centrs būs droša vieta no Ukrainas ievestiem pacientiem, pirms viņus pārved uz slimnīcām citās Eiropas valstīs.

Turklāt, lai maksimāli ātri sadalītu Ukrainai nepieciešamo palīdzību, Komisija ir izveidojusi civilās aizsardzības loģistikas centrus Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Šie centri palīdzēs koordinēt ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību saņemtā atbalsta novirzīšanu. 

Pagaidu aizsardzības mehānisms

Pagaidu aizsardzība aptver:

  • uzturēšanās tiesības,
  • piekļuvi darba tirgum saskaņā ar dalībvalstu darba tirgus politiku,
  • piekļuvi mājokļiem,
  • sociālo palīdzību,
  • medicīnisko vai cita veida palīdzību,
  • nepavadītu nepilngadīgo un pusaudžu tiesības uz likumīgu aizbildnību un piekļuvi izglītībai.

Informācija cilvēkiem, kas bēg no kara

Solidaritātes joslas

Komisija izklāsta rīcības plānu, kā izveidot solidaritātes joslas, lai nodrošinātu, ka Ukraina var eksportēt graudus, kā arī importēt tai vajadzīgās preces, sākot ar humāno palīdzību un beidzot ar dzīvnieku barību un mēslošanas līdzekļiem. 

Kopš maija solidaritātes joslas:

  • ir palīdzējušas eksportēt vairāk nekā 12,5 miljonus tonnu no Ukrainas, vairojot šai valstij tik ļoti nepieciešamos ieņēmumus un nodrošinot graudu piegādi tiem, kam tie ir vajadzīgi,
  • septembrī vien kopumā ir eksportēti 6,6 miljoni tonnu Ukrainas lauksaimniecības produktu — 2,6 miljoni tonnu pa solidaritātes joslām un 4 miljoni tonnu — pa Melno jūru;
  • sniegt tehnisku atbalstu Ukrainai, Moldovai un ES valstīm, lai atvieglotu un paātrinātu procedūras un novērstu sastrēgumus pie robežām,
  • 2022. gada 29. jūnijā parakstīt kravu pārvadājumu nolīgumus ar Ukrainu un Moldovu ar mērķi vēl vairāk atvieglot tranzītu un pārvadājumus no abām valstīm un uz tām.

Cita veida palīdzība

  • Enerģētikas nozarē, Ukrainas elektrotīkls ir sekmīgi sinhronizēts ar ES elektrotīklu. ES turpinās sniegt Ukrainai atbalstu enerģētikas nozarē, gādājot, lai šī valsts saņem gāzes reversās plūsmas. Ukraina būs ieguvēja arī no ES kopējiem dabasgāzes, sašķidrinātas dabasgāzes un ūdeņraža iepirkumiem.
  • Komisija ierosina uz gadu apturēt ievedmuitas nodokli visam Ukrainas eksportam uz ES. Šajā priekšlikumā ierosināts arī uz gadu apturēt visus ES antidempinga un aizsardzības pasākumus, kas noteikti Ukrainas tērauda eksportam. Šāds solis ar tālejošām sekām ir paredzēts, lai palīdzētu palielināt Ukrainas eksportu uz ES un atvieglotu Ukrainas ražotāju un eksportētāju sarežģīto situāciju.
  • Komisija ir aicinājusi Eiropas telesakaru operatorus pagarināt vienošanos, kam atbilstoši jau pēdējos trīs mēnešus tiek atcelta vai būtiski samazināta viesabonēšanas maksa Ukrainas iedzīvotājiem Eiropas Savienībā.
  • Kopš kara sākuma ES ir pastiprinājusi savu tūlītējo atbalstu Ukrainas kibernoturības stiprināšanai, piešķirot 10 miljonus eiro aprīkojuma un programmatūras iegādei un sniedzot cita veida palīdzību šajā jomā. Vēl 15 miljoni eiro no kopējās 330 miljonu eiro vērtās palīdzības paketes ir atvēlēti noturīgas digitālās pārveides atbalstam.
  • ES sniedz atbalstu, izmantojot ES garantijas, ko izsniedz finanšu iestādes, kā EIB un ERAB. Pateicoties tām, Ukrainas valdība var izsniegt aizdevumus un uzņēmumi var nodrošināt vitāli svarīgus pakalpojumus.

Atbalsts Ukrainas atjaunošanai nākotnē

Ukraine public administration building

Lai Ukrainu atjaunotu pēc kara postījumiem, būs vajadzīgs liels globāla mēroga finansiāls ieguldījums. Ukrainas iestādēm būtu jāvada atjaunošanas centieni, cieši sadarbojoties ar ES un svarīgiem partneriem, piemēram, G7 valstīm, G20 un citām trešām valstīm, kā arī ar starptautiskajām finanšu iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

Ir paziņots arī par starptautisku koordinācijas platformu (“Ukrainas atjaunošanas platformu”), kuru kopīgi vadītu Komisija un Ukrainas valdība. Šo platformu vadītu Ukrainas valdība, un tā būtu atbildīga par Ukrainas izstrādāta un īstenota atjaunošanas plāna apstiprināšanu. Eiropas Savienība platformai sniegtu atbalstu administratīvo spēju veidošanas jomā un tehnisko palīdzību. Minētajā platformā darbotos atbalstošie partneri un organizācijas, tostarp ES dalībvalstis, citi divpusējie un daudzpusējie partneri un starptautiskās finanšu iestādes. Ukrainas parlaments un Eiropas Parlaments piedalītos kā novērotāji.

Lai atbalstītu atjaunošanas plānu, Komisija ir ierosinājusi izveidot mehānismu RebuildUkraine, kas būtu galvenais juridiskais instruments attiecībā uz dotāciju un aizdevumu veidā sniegto ES atbalstu. Minētais mehānisms tiktu iestrādāts ES budžetā, tādējādi nodrošinot šīs iniciatīvas pārredzamību, pārskatatbildību un pareizu finanšu pārvaldību, vienlaikus paredzot skaidru saikni ar ieguldījumiem un reformām.

Lasīt vairāk par Ukrainas atjaunošanu

Dokumenti