ES palīdzība Ukrainai

ES ir vienota un nelokāma savā atbalstā Ukrainai, kas pretojas Krievijas militārajai agresijai un nelikumīgajiem centieniem anektēt Ukrainas teritoriju. ES ir apņēmusies turpināt sniegt politisku, finansiālu, ekonomisku, humānu, militāru un diplomātisku palīdzību Ukrainai un ukraiņu tautai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

Kopējais ES atbalsts, ko tā sniegusi Ukrainai kopš Krievijas agresijas kara sākuma, sasniedz gandrīz 98 miljardus eiro. Šī summa sadalīta šādi: 

ES, tās dalībvalstis un finanšu iestādes reaģēšanai uz Krievijas agresijas karu ir nolēmušas izmantot Eiropas komandas pieeju. Tas nozīmē, ka mēs strādājam kopā un apvienojam savus resursus un speciālās zināšanas, lai panāktu lielāku ietekmi. 

Kopš kara sākuma Eiropas komanda Ukrainas atbalstam ir atvēlējusi 43,4 miljardus eiro. Šajā summā ietverta

• makrofinansiāla palīdzība, 
• budžeta atbalsts, 
• ārkārtas palīdzība, 
• finanšu līdzekļi reaģēšanai krīzes situācijā, 
• humānā palīdzība. 

2023. gadā Ukrainai no ES budžeta tika piešķirta īstermiņa palīdzība 19,5 miljardu eiro apmērā, tai skaitā līdz šim apjomīgākā atbalsta pakete 18 miljardu eiro apmērā, ko izmaksāja koncesionālu aizdevumu veidā. Šī summa papildināja 11,6 miljardus eiro, kas 2022. gadā tika piešķirti aizdevumos un dotācijās. Pateicoties šim atbalstam, Ukraina var

• turpināt izmaksāt algas un pensijas,
• atjaunot kara rezultātā bijāto kritisko infrastruktūru,
• nodrošināt sabiedriskos pamatpakalpojumus, piemēram, slimnīcu un skolu darbību, un piešķirt mājokļus pārvietoto personu izmitināšanai,
• saglabāt makroekonomisko stabilitāti.

Ukrainas mehānisms: atbalsts valsts atveseļošanai, atjaunošanai un virzībai uz pievienošanos ES

Lai atbalstītu Ukrainas ilgtermiņa centienus atgūties no kara un pievienoties Eiropas Savienībai, ES ir izveidojusi īpašu finanšu instrumentu 2024.–2027. gadam. Izmantojot Ukrainas mehānismu, ES šajā periodā varēs sniegt Ukrainai paredzamu un elastīgu finansiālu atbalstu līdz 50 miljardu eiro apmērā.

Kamēr turpinās atsevišķu mehānisma elementu izstrāde, Komisija noteiktā periodā var piešķirt Ukrainai ārkārtas finansējumu līdz 1,5 miljardiem eiro mēnesī. Pateicoties šim atbalstam, Ukraina var koncentrēt spēkus uz uzvaru karā, turpināt izmaksāt algas un pensijas un nodrošināt sabiedriskos pamatpakalpojumus. Līdz šim Ukraina jau ir saņēmusi šādu būtisku atbalstu 4,5 miljardu eiro apmērā.

Mehānisma izveide apliecina ES apņēmību atbalstīt Ukrainu tās pretestībā pret Krievijas agresijas karu un virzībā uz dalību ES.

Lasīt vairāk par Ukrainas mehānismu

2023. gada februārī Eiropas Komisija un Ukraina parakstīja vienošanos par Ukrainas pievienošanos Vienotā tirgus programmai (VTP). Šī vienošanās atbalstīs Ukrainas uzņēmums, atvieglojot 

• piekļuvi tirgiem,  
• labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, 
• ilgtspējīgu izaugsmi,  
• internacionalizāciju. 

Turklāt 2024. gada janvārī Eiropas Komisija ierosināja atjaunot visu muitas nodokļu, kvotu un tirdzniecības aizsardzības pasākumu apturēšanu Ukrainas eksportam uz ES līdz 2025. gada jūnijam. Kopš tā laika Komisija ir ierosinājusi pagarināt šo apturēšanu vēl uz gadu.

ES arī nodrošina atbalstu, izmantojot garantijas, ko izsniedz finanšu iestādes, kā EIB un ERAB. Pateicoties tām, Ukrainas valdība varēs sniegt kredīta atbalstu un uzņēmumi varēs nodrošināt vitāli svarīgus pakalpojumus. 

Turklāt ES dalībvalstis un partneri ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību ir piegādājuši arī nefinansiālu palīdzību 145 000 tonnu apmērā. Tās aptuvenā kopējā vērtība pārsniedz 798 miljonus eiro. Vairāk nekā 110 miljonus eiro, tai skaitā 21,5 miljonus eiro no ES budžeta, ES un dalībvalstis ir piešķīrušas humānitārajai atmīnēšanai.

2022. gadā ES mobilizēja 330 miljonus eiro ārkārtas atbalsta programmai, kura palīdzēja nodrošināt pamatpreces un pamatpakalpojumus, piemēram, izglītību, veselības aprūpi un pārtiku. Tā ir arī palīdzējusi aizsargāt iedzīvotājus (gan iekšzemē pārvietotos cilvēkus, gan viņus uzņemošās kopienas) un atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus un lauksaimniecību.  

Vēl viens svarīgs mērķis ir atjaunot mazmēroga civilo infrastruktūru, nodrošināt enerģētisko drošību un nostiprināt kiberdrošību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un pasākumus dezinformācijas apkarošanai. Īstenošanas stadijā esošie projekti, kuru kopējā vērtība ir 286 miljoni eiro, ir pielāgoti atbilstoši steidzamām vajadzībām uz vietas. 

Tā kā vajadzības Ukrainā strauji aug, izmantojot Eiropas resursu rezerves rescEU krājumus, esam mobilizējuši medicīnas preces, pagaidu patvēruma vienības un elektroenerģijas ģeneratorus, kā arī specializētu aprīkojumu ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku apdraudējumu un kodoldraudu gadījumiem.  

Kopumā kopš kara sākuma Ukrainai esam piešķīruši rescEU atbalstu 127 miljonu eiro apmērā.

ES koordinē tādu pacientu medicīnisko evakuāciju, kuriem steidzami nepieciešama specializēta aprūpe. Līdz šim slimnīcās visā Eiropā nogādāti vairāk nekā 3100 pacienti no Ukrainas.  

2022. gada septembrī Polijas pilsētā Žešovā tika atvērts ES Medevac centrs. Šis centrs piedāvā drošu telpu no Ukrainas ievestiem pacientiem, pirms viņus pārved uz slimnīcām citās Eiropas valstīs. 

Turklāt, lai maksimāli ātri sadalītu Ukrainai nepieciešamo palīdzību, Komisija ir izveidojusi civilās aizsardzības loģistikas centrus Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Šie centri palīdzēs koordinēt ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību saņemtā atbalsta novirzīšanu. 

2023. gada 21. aprīlī Ukraina kļuva par ES civilās aizsardzības mehānisma dalībvalsti. Tā ir Eiropas solidaritātes sistēma, kurā tiek sniegta palīdzība smagu ārkārtas situāciju skartām valstīm. 

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES nekavējoties aktivizēja Pagaidu aizsardzības direktīvu. Tā pārvietotajām personām, kas bēg no kara Ukrainā, Eiropas Savienībā nodrošina konkrētas tiesības.

Saskaņā ar šo pagaidu aizsardzības shēmu, kas ir pagarināta līdz 2025 gada martam, ES valstis līdz šim ir uzņēmušas vairāk nekā četrus miljonus cilvēku no Ukrainas.  

Komisija ieviesa maksimālu elastību, lai dalībvalstis neizlietotos Kohēzijas fonda līdzekļus varētu izmantot kā palīdzību cilvēkiem, kuri bēg no kara. Šādi ir izdevies mobilizēt aptuveni 17 miljardus eiro. 

Informācija cilvēkiem, kas bēg no kara

Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Eiropas Komisija un Ukrainai kaimiņos esošās ES dalībvalstis 2022. gada 12. maijā izveidoja ES un Ukrainas solidaritātes joslas. Solidaritātes joslas ir svarīgi koridori, pa kuriem Ukraina var eksportēt lauksaimniecības produktus, kā arī importēt tai nepieciešamās preces no humānās palīdzības līdz dzīvnieku barībai un mēslošanas līdzekļiem. 

Kopš 2022. gada maija solidaritātes joslas ir palīdzējušas 

• eksportēt aptuveni 122 miljonus tonnu Ukrainas preču, tai skaitā 64 miljonus tonnu graudu, eļļas augu sēklu un citu saistītu produktu,
• importēt Ukrainā aptuveni 45 miljonus tonnu tai vajadzīgu preču: no militārās un humānās palīdzības līdz degvielai un citiem produktiem,
• sniegt tehnisku atbalstu Ukrainai, Moldovai un ES valstīm, lai atvieglotu un paātrinātu procedūras un novērstu sastrēgumus pie robežām, 
• 2022. gada 29. jūnijā parakstīt kravu pārvadājumu nolīgumus ar Ukrainu un Moldovu ar mērķi atvieglot tranzītu un pārvadājumus no abām valstīm un uz tām. 

Solidaritātes joslu paplašināšanai ir mobilizēti vairāk nekā 2 miljardi eiro, kas ietver arī Komisijas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Pasaules Bankas iemaksas.

Plašāka informācija par ES un Ukrainas solidaritātes joslām

2022. gada martā Ukrainas elektrotīkls tika sekmīgi sinhronizēts ar ES elektrotīklu. ES turpinās sniegt Ukrainai atbalstu enerģētikas nozarē, nodrošinot tai gāzes reversās plūsmas. Ukraina būs ieguvēja arī no ES kopējiem dabasgāzes, sašķidrinātas dabasgāzes un ūdeņraža iepirkumiem. 

Papildus tam ES Ukrainai ir piegādājusi vairāk nekā 8400 elektroģeneratoru un 35 miljonus LED spuldžu. 

Pēc Eiropas Komisijas lūguma Ukrainas enerģētikas nozares vissteidzamāko vajadzību apmierināšanai no Enerģētikas kopienas izveidotā Ukrainas Energoatbalsta fonda ir piešķirti vairāk nekā 332 miljoni eiro.  

2022. gada jūlijā Komisija aicināja Eiropas telesakaru operatorus pagarināt vienošanos, ar kuru tiek atcelta vai būtiski samazināta ukraiņiem piemērotā viesabonēšanas maksa Eiropas Savienībā. 

2023. gada jūnijā ES un Ukraina parakstīja nolīgumu par Ukrainas iesaistīšanos programmā “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments”. Šis nolīgums Ukrainas projektu virzītājiem dos iespēju pieteikties ES finansējumam transporta, enerģētikas un digitālajā jomā, lai vēl vairāk uzlabotu valsts savienotību ar tās ES kaimiņvalstīm. 

2023. gada decembrī Komisija atvēra jaunu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” biroju Kijivā. Ukrainas dalība programmā “Apvārsnis Eiropa” un pētniecības un mācību programmā “Euratom” palīdzēs saglabāt Ukrainas pētniecības un inovācijas ekosistēmu un veicinās tās attīstību.  

Kopš kara sākuma ES ir palielinājusi atbalstu Ukrainas kibernoturības stiprināšanai, atvēlot 10 miljonus eiro aprīkojuma un programmatūras iegādei un sniedzot cita veida palīdzību šajā jomā. Digitālās pārveides atbalstam ir piešķirti vēl 19 miljoni eiro. 

ES atbalsta cīņu pret nesodāmību Ukrainā, īstenojot 7,25 miljonus vērtu projektu, kura mērķis ir atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšanu saistībā ar Krievijas kara noziegumiem Ukrainā. Turklāt Eurojust atbalsta Polijas, Latvijas, Igaunijas, Slovākijas, Rumānijas, Lietuvas un Ukrainas izveidotās ES kopējās izmeklēšanas grupas (kurā piedalās arī Starptautiskā Krimināltiesa un Eiropols) centienus izmeklēt Ukrainā pastrādātos starptautiskos noziegumus.

Eiropas Komisija arī ir izveidojusi Starptautisko centru saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu. Šis centrs atrodas Hāgā un ir saistīts ar esošo kopējo izmeklēšanas grupu. Tas palīdz koordinēt izmeklēšanu un vākt pierādījumus saistībā ar Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem. 

Eiropas Savienībā ir imobilizēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 200 miljardu eiro apmērā. Līdz šim ir iesaldēti sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu privātie aktīvi vairāk nekā 28 miljardu eiro apmērā.

Uzzināt vairāk par Krievijas saukšanu pie atbildības

^{Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 2024. gada 20. martā.}