Skip to main content
Eiropas Komisijas logotips
ES solidaritāte ar Ukrainu

ES valstis gatavojas uzņemt personas, kas bēg no Ukrainas

Šī informācija ir pieejama arī šādās valodās: ukraiņu | українська | krievu | русский

Dalībvalstis piedāvās visaptverošu palīdzību

ES sniedz pastāvīgu atbalstu dalībvalstīm, lai apmierinātu to cilvēku vajadzības, kuri bēg no iebrukuma Ukrainā. Tā piedāvā palīdzību pie robežas, kā arī palīdzību uzņemšanas un civilās aizsardzības ziņā. Tā palīdz dalībvalstīm nodrošināt piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei, izmitināšanai un darbvietām personām, kas ierodas no Ukrainas.

Image of European flag with six different photos that are used in the "key areas for support" section surrounding it

Galvenās atbalsta jomas

Atbalsts robežu pārvaldībai

Komisija ir izdevusi operatīvas vadlīnijas, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstu robežsargiem efektīvi pārvaldīt ieceļotāju plūsmas pie robežām ar Ukrainu un samazināt gaidīšanas laiku, tajā pašā laikā saglabājot augstu drošības līmeni. ES aģentūras arī nodrošina papildu darbaspēku un speciālās zināšanas, lai atbalstītu dalībvalstis.

Atbalsts veselības sistēmām

Ar ES civilās aizsardzības mehānisma atbalstu Komisija ir izveidojusi īpašu Eiropas sistēmu to personu ātrai pārsūtīšanai starp ES dalībvalstīm, kurām nepieciešama medicīniskā aprūpe. Komisija arī cieši sadarbojas ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru un Eiropas Zāļu aģentūru, lai sniegtu norādījumus un apmācību sabiedrības veselības jomā, uzraudzītu zāļu piedāvājumu un sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstīm.

Bērnu aizsardzība

ES stratēģija par bērna tiesībām nodrošina visaptverošu satvaru bērnu tiesību aizsardzībai un īstenošanai. Instrumenta “Eiropas Garantija bērniem” ietvaros nacionālajiem koordinatoriem ir centrāla loma nacionālo pasākumu mobilizēšanā un koordinēšanā, kā arī sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm. Komisija arī gatavo īpašas standartizētas operatīvās procedūras nepavadītu nepilngadīgo pārsūtīšanai.

Izglītības pieejamība

Komisija pulcinās dalībvalstis, lai tās varētu sākt kopīgot savu pieredzi un noteikt, kas ir vajadzīgs, lai pārvietotie bērni varētu turpināt izglītību. School Education Gateway darbosies kā vienas pieturas aģentūra Ukrainas izglītojošajiem materiāliem un dalībvalstu materiāliem ukraiņu valodā. Finansēšanas programmas “Erasmus+” elastīgums arī tiks izmantots, lai sniegtu izglītības atbalstu bēgļiem studentiem un palīdzētu integrēties no kara bēgošajiem augstākās izglītības iestāžu darbiniekiem.

Dzīvojamo telpu un mājokļa pieejamība

Lai apmierinātu neatliekamās vajadzības piemērotu dzīvojamo telpu jomā, jauna iniciatīva “Drošas mājas” atbalstīs tos eiropiešus, kuri piedāvā savus mājokļus. Lai stiprinātu publiskās uzņemšanas sistēmas, tiks mobilizēts Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kā arī kohēzijas politikas līdzekļi. Ilgtermiņā Eiropas Reģionālās attīstības fonds palīdzēs kopienā nodrošināt sociālos mājokļus ģimenēm un atsevišķām personām. Eiropas Sociālais fonds var atbalstīt kopienā balstītus pakalpojumus un izmitināšanu, jo īpaši personām ar īpašām vajadzībām, invaliditāti, bērniem un vecāka gadagājuma personām.

Piekļuve darba tirgum

Dalībvalstis tiek aicinātas veikt pasākumus, lai ātri palīdzētu personām, kuras ieceļo no Ukrainas, izmantot savas tiesības strādāt, kā arī tiesības uz profesionālo apmācību. Komisija ir pievienojusi ukraiņu valodu ES prasmju profila noteikšanas rīkam, kas paredzēts trešo valstu valstspiederīgajiem, un izveidos arī jaunu talantu rezervi, lai rastu atbilstības starp prasmēm un brīvajām darbvietām. Komisija arī pieliek pūles, lai izstrādātu jaunas pamatnostādnes ar mērķi atvieglot Ukrainā iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, sadarbojas ar sociālajiem partneriem, lai informētu privāto sektoru par tiesībām, kas izriet no pagaidu aizsardzības un ieviestajām programmām.

Operatīvās vadlīnijas

Jaunas operatīvas vadlīnijas attiecībā uz Pagaidu aizsardzības direktīvu palīdzēs personām, kas ierodas ES, izmantot konsekventu un efektīvu tiesību līmeni. Tās palīdzēs dalībvalstīm uzņemties savus jaunos pienākumus. Šīs vadlīnijas tiks regulāri atjauninātas, lai palīdzētu dalībvalstīm pārvarēt ikdienas problēmas un situācijas, ar kurām tās saskaras.

Plašāka informācija

 

Solidaritāte darbībā

Komisija ir izveidojusi Solidaritātes platformu, kas apvieno dalībvalstis un ES aģentūras, lai koordinētu atbalstu dalībvalstīm, kurām tas ir nepieciešams.

Platforma palīdzēs organizēt personu pārvietošanu ES iekšienē uz dalībvalstīm, kurām ir uzņemšanas kapacitāte. Tā var arī palīdzēt izveidot piekļuves ceļus uz ārpussavienības valstīm, kuras jau ir uzņēmušas lielas Ukrainas kopienas, kā Kanādu vai Apvienoto Karalisti. Īpaša uzmanība tiks pievērsta visneaizsargātākajiem gadījumiem, jo īpaši bērniem.

Ātri un elastīgi risinājumi solidaritātes finansēšanai

Komisija ir veikusi tūlītējus pasākumus, lai palīdzētu mobilizēt finansiālu atbalstu dalībvalstīm, kas uzņem tos, kuri bēg no kara pret Ukrainu.

Dalībvalstīm avansa maksājumos no iniciatīvas “Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām” (REACT-EU) Komisija ir izmaksājusi vairāk nekā 3,5 miljardus eiro. Līdzekļu tūlītējā pieejamība paātrinās dalībvalstu piekļuvi līdzekļiem, ko varēs izmantot infrastruktūrai, mājokļiem, aprīkojumam un pakalpojumiem nodarbinātības, izglītības, sociālās iekļaušanas, veselības aprūpes un bērnu aprūpes jomā.

No ES iekšlietu fondiem 2021.–2027. gadam dalībvalstīm tiks piešķirti ievērojami resursi, ar kuriem tās nodrošinās pienācīgus uzņemšanas apstākļus un efektīvas patvēruma procedūras personām, kas bēg no iebrukuma.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu “Kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā” (CARE) dalībvalstīm ir iespēja izmantot atlikušos 2014.–2020. gada plānošanas perioda kohēzijas fondu līdzekļus, lai sniegtu ārkārtas atbalstu personām, kas bēg no Ukrainas un ierodas to teritorijā. Runa ir par investīcijām izglītībā, nodarbinātībā, mājokļos, veselībā un bērnu aprūpes pakalpojumos, kā par arī pamata materiālo palīdzību, kā pārtika un apģērbs.

Komisija ir arī pieņēmusi krīzes pagaidu regulējumu, kas ļauj dalībvalstīm izmantot elastību, ko paredz noteikumi valsts atbalsta jomā, lai atbalstītu ekonomiku saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, vienlaikus saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū.