Zaļā gaisma pievienošanās sarunu sākšanai
2023. gada decembrī ES līderi vienojās sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un atkārtoti apstiprināja ES nelokāmo apņemšanos atbalstīt Ukrainu un ukraiņu tautu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Pievienošanās sarunas ar Ukrainu oficiāli tika sāktas pirmajā starpvaldību konferencē 2024. gada jūnijā. Šobrīd norit gatavošanās sarunām par konkrētām jomām, pamatojoties uz sarunu programmu, kurā izklāstīta sarunu procedūra un principi.
Ukraiņi, kuri cīnās par labāku nākotni, ar cerībām raugās uz Eiropu. Kopīgiem spēkiem mēs šajā cīņā varam uzvarēt. Kopā mēs varam stiprināt mūsu Savienību. Kopā mēs varam uzņemt Ukrainu mūsu kopīgajās Eiropas mājās. Tas ir visu Ukrainas varoņu un aizstāvju sapnis. Un tas ir arī mūsu sapnis. Kopā mēs esam Eiropa.
Vēlme pievienoties ES
Ukraina pieteikumu dalībai ES iesniedza 2022. gada februāra beigās – tikai dažas dienas pēc tam, kad Krievija uzsāka plaša mēroga neprovocētu un nepamatotu militāro agresiju Ukrainas teritorijā. 2022. gada jūnijā Komisija nāca klajā ar atzinumu par Ukrainas pieteikumu, un tajā pašā mēnesī ES dalībvalstis piešķīra Ukrainai kandidātvalsts statusu.
Lai arī kara dēļ situācija ir sarežģīta, Ukrainā šis ES lēmums deva spēcīgu impulsu reformām, kurām pārliecinošu atbalstu ir paudusi arī Ukrainas tauta.
Ukraina ir panākusi progresu tādās jomās kā
- tiesu sistēmas reforma,
- oligarhu ietekmes mazināšana,
- cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,
- tiesu pārvaldības struktūru reforma,
- nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība.
Valsts arī ir parādījusi apbrīnojamu uzņēmību, turpinot savu tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis pat kara apstākļos.
Tā kā ES un Ukrainu vieno tās pašas vērtības, demokrātijas principi un apņemšanās vairot labklājību, Ukraina sniegs ieguldījumu ES attīstībā un atbalstīs tās centienus padarīt Eiropu par integrētāku un labāk savienotu kontinentu.
Pasākumi ceļā uz pievienošanos – stabils pamats harmoniskai partnerībai
ES un Ukrainas Asociācijas nolīgums, kas ietver padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) izveidi un stājās spēkā 2017. gadā, un ES lēmums 2022. gadā piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu bija izšķiroši pavērsieni Ukrainas virzībā uz turpmāku integrāciju Eiropas Savienībā. Ukraina un tās iedzīvotāji ir apliecinājuši gatavību aizstāvēt demokrātiskās vērtības, veicināt ekonomikas attīstību un stiprināt saites ar ES.
Šīs partnerības pirmie rezultāti jau ir redzami. Piemēram, Ukrainas zinātnieki un iedzīvotāji piedalās svarīgās ES iniciatīvās pētniecības, inovācijas un izglītības jomā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un programmas “Erasmus” ietvaros. Nesen Ukraina pievienojās arī Vienotā tirgus programmai un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam.
Spītējot Krievijas īstenotajam agresijas karam un tā izraisītajām grūtībām, Ukraina ir uzņēmusi kursu uz nākotni, kas sniedz ievērojamas priekšrocības gan ukraiņiem, gan eiropiešiem.
Ukrainu ar Eiropu saista vēsturiskas un kultūras saites, un tā tiecas panākt tādu pašu politisko un ekonomisko stabilitāti, kāda ir ES dalībvalstīs. Ukraina ir demokrātiska prezidentāli parlamentāra republika ar labi funkcionējošu valsts pārvaldi, kas turpina darboties arī kara laikā. Valstī ir aktīva pilsoniskā sabiedrība, un tās vēlēšanu sistēma ir taisnīga un brīva.
Ukraina jau ir veikusi svarīgus pasākumus, lai kļūtu par funkcionējošu tirgus ekonomiku. Tas ir būtiski, jo Ukrainai jāspēj integrēties ES vienotajā tirgū. ES no savas puses arī ir sekmējusi Ukrainas integrāciju, piemēram, transporta un enerģētikas nozarē.
ES palīdzība Ukrainai
ES Ukrainai ir sniegusi ievērojamu finansiālo palīdzību. Kopš Krievijas īstenotā agresijas kara sākuma 2022. gada februārī Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un finanšu iestādes Ukrainas un ukraiņu tautas atbalstam ir mobilizējušas gandrīz 108 miljardus eiro.
Tas ietver teju 52 miljardus eiro, kas piešķirti Ukrainas vispārējās ekonomiskās, sociālās un finansiālās noturības stiprināšanai kā ārkārtas makrofinansiālā palīdzība, budžeta atbalsts, ārkārtas palīdzība, palīdzība reaģēšanai krīzes situācijā un humānā palīdzība. Militārās palīdzības pasākumiem ir piešķirti 39 miljardi eiro. 17 miljardi eiro ir atvēlēti ES dalībvalstīm, lai palīdzētu tām nodrošināt visu nepieciešamo no kara bēgošo ukraiņu uzņemšanai.
Hronoloģija
- 2024. gada 25. jūnijs
ES oficiāli sāk pievienošanās sarunas ar Ukrainu.
- 2024. gada 12. marts
Komisija iesniedz Padomei Ukrainas iestāšanās sarunu programmas projektu.
- 2023. gada 14. decembris
Eiropadome nolemj sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu.
- 2023. gada 8. novembris
Komisija iesaka Padomei sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu.
- 2022. gada 23. jūnijs
Eiropadome atzīst Ukrainas Eiropas perspektīvu un piešķir tai kandidātvalsts statusu.
- 2022. gada 17. jūnijs
Komisija sniedz atzinumu par Ukrainas pieteikumu dalībai ES.
- 2022. gada 28. februāris
Ukraina iesniedz pieteikumu dalībai ES.