Centieni graut mieru un demokrātiju
Tieši pirms gada, 2022. gada 24. februārī, Krievijas bruņotie spēki sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Krievijas nepamatotā agresija dienu no dienas nes nāvi un iznīcību ukraiņu tautai.
Ukraina ir kļuvusi par mūsu kontinenta centru. Tā ir vieta, kur tiek godātas mūsu vērtības, aizsargāta mūsu brīvība un rakstīta Eiropas nākotne.
Līdz ar Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā strauji izplatījās bažas, ka Ukraina nespēs ilgi atvairīt okupantu ofensīvu un drīz vien kritīs. Tomēr pagājušā gada notikumi pierādīja pretējo. Ukraiņu tautas neizmērojamā drosme ir izpelnījusies apbrīnu visā pasaulē. Ukraina turpina pretoties iebrucējiem, un Eiropas Savienība ir paudusi tai nelokāmu atbalstu.
Krievija īsteno barbariskus uzbrukumus Ukrainas infrastruktūrai un civilajiem iedzīvotājiem – daudz ukraiņu ir spiesti meklēt patvērumu ēku pagrabos, kur nav ne elektrības, ne gāzes, ne dzeramā ūdens. Arī skolas visā valstī ir sabombardētas, un bērniem ir nācies pārtraukt mācības.
Kara ietekme uz ikdienas dzīvi
Pēc pirmajiem Krievijas raķešu uzbrukumiem Ukrainas pilsētu iedzīvotāji darīja visu iespējamo, lai saglabātu šķietamu normalitāti. Taču vardarbība nerimās mēnešiem ilgi, un drīz kļuva skaidrs, ka ierastajām gaitām ir pienācis gals – vairs nebija iespējams ne aiziet uz vietējo maiznīcu, ne nogādāt bērnus skolā.
Cieņas izrādīšana drosmīgajiem ukraiņiem
Skaitļi un statistika nespēj pilnībā atspoguļot realitāti. Vislabāk situāciju uz vietas palīdz izprast cilvēki, kas paši piedzīvojuši Krievijas karaspēka pastrādātās zvērības.
- Nina Bilecka savā dienasgrāmatā aprakstījusi karadarbība Čerņihivā.
- Dzīve skolā. Harkiva kara laikā.
- Vietējās maiznīcas īpašnieks Viktors Tkačovs bez maksas izsniedza maizi slimnīcām, sirmgalvjiem un karavīriem.
- Tonja pameta Odesu un atrada patvērumu ES. Viņa atskatās uz pagājušā gada gaitā saņemto atbalstu un pauž cerību drīz atgriezties dzimtenē.
Kad sākās karš, ritēja Jūlijas grūtniecības 36. nedēļa. Tik vēlā grūtniecības posmā bija grūti pieņemt lēmumu par evakuāciju. Turklāt viņa negribēja pamest vīru, kurš bija pievienojies teritoriālajiem aizsardzības spēkiem. Jūlija vēlējās, lai viņš kaut reizi varētu paturēt rokās jaundzimušo mazulīti.
Nelokāms atbalsts Ukrainai
Kopš Krievijas nepamatotā un nelikumīgā kara pirmās dienas Eiropas Savienība un tās sabiedrotie ir pauduši kopīgu apņemšanos atbalstīt Ukrainu. Kopš iebrukuma sākuma Eiropas Savienība Ukrainai ir sniegusi finansiālu, humānu un militāru atbalstu 67 miljardu eiro apmērā.
Palīdzību Kijiva saņems visa kara gaitā un arī pēc tam.
Lasīt vairāk par ES palīdzību Ukrainai
Tajā pašā laikā Eiropas Savienība arī turpinās izdarīt spiedienu uz Krievijas valdību, pieņemot diplomātiskus pasākumus un nosakot stingras sankcijas.
Cieša politiskā sadarbība
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 15 komisāru pavadībā 2023. gada 2. februārī devās uz Kijivu, kur notika ES komisāru kolēģijas un Ukrainas valdības pirmā tikšanās, kas nepārprotami apliecināja ES stingro apņemšanos palīdzēt Ukrainai.
Politiskā sadarbība ar Ukrainu ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk, un darba kārtībā patlaban ir šādi jautājumi:
- Ukrainas pievienošanās ES,
- piekļuve vienotajam tirgum,
- Ukrainas elektrotīkla sinhronizēšana ar Eiropas elektrotīklu,
- piekļuve viesabonēšanai,
- bērnu aizsardzība.
Kara ietekme Eiropā un citur pasaulē
Krievijas agresijas karam ir globāla ietekme, ko visskaudrāk izjūt visneizsargātākie iedzīvotāji. Ukrainas infrastruktūrai nodarīto bojājumu dēļ miljoniem cilvēku visā pasaulē izjūt pārtikas trūkumu.
Eiropas Savienība rīkojas, lai ar starptautiskās sadarbības palīdzību atjaunotu globālo nodrošinātību ar pārtiku. Tā arī mobilizē humāno palīdzību un atbalstu visvairāk skartajiem lauksaimniekiem.
Ar skatu gaišākā nākotnē
ES solidaritāte ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem paliks nelokāma. Mēs apzināmies, ka apdraudēta ir ne vien Ukrainas tautas nākotne, bet arī Eiropas nākotne kopumā. Brīvība un demokrātija ir vērtības, kas veido eiropeiskā gara kodolu, un no tām mēs nekad neatteiksimies.
Taisnība ir Ukrainas pusē, un mēs nešaubāmies, ka tā uzvarēs. Un, kad šī diena pienāks, Eiropas Savienība būs līdzās Ukrainai un sniegs atbalstu valsts atjaunošanas, atveseļošanas un rekonstrukcijas procesā.
Mēs esam pauduši politisko gribu saukt pie atbildības pastrādāto kara noziegumu izdarītājus. Turpinot atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas darbu, esam gatavi kopā ar starptautisko sabiedrību izveidot speciālu starptautisku tribunālu vai “hibrīdtiesu”, kam būtu uzdevums izmeklēt Krievijas agresijas noziegumus un vainīgos saukt pie atbildības. Lai palīdzētu koordinēt pierādījumu vākšanu, Hāgā tiks izveidots starptautisks centrs saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu.
