Šī informācija ir pieejama arī šādās valodās: ukraiņu | українська | krievu | русский
Kas jums jāzina, ceļojot Eiropas Savienībā
Vairumā gadījumu, ja esat Ukrainas kara bēglis, varēsiet doties uz citām ES valstīm. Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem ir biometriskā pase, šīs tiesības izriet no spēkā esošā bezvīzu režīma starp ES un Ukrainu. Ja esat no kādas citas ārpussavienības valsts, jums jāpārbauda, vai jūsu izcelsmes valsts ir iekļauta to ārpussavienības valstu sarakstā, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no prasības par vīzu.
Ukrainas pilsoņi, kuriem ir biometriskā pase, ir atbrīvoti no prasības par vīzu, un viņiem ir tiesības 90 dienas brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā pēc tam, kad viņi ir uzņemti tās teritorijā. Tāpēc viņi var ceļot uz ES dalībvalsti, kurā viņi vēlas izmantot tiesības, kas saistītas ar pagaidu aizsardzību, un pievienoties savai ģimenei un draugiem ES dalībvalstī, kurā viņi atrodas.
Ja jums ir tiesības uz pagaidu aizsardzību, bet nav biometriskās pases, pirmās ieceļošanas ES valsts robežkontroles iestādēm būtu jums jāizdod īstermiņa vīza, kas ir derīga 15 dienas pēc ieceļošanas Šengenas zonā. Ar šo vīzu varēsiet doties uz ES valsti, kura ir jūsu galamērķis un kurā vēlaties izmantot tiesības, kas saistītas ar pagaidu aizsardzību.
Ja jums ir tiesības uz pagaidu aizsardzību, bet nav ceļošanas dokumenta, pirmajā ES valstī, kurā ieceļosiet, robežkontroles iestādes izlems, vai atļaut jums turpināt ceļu, nepieciešamības gadījumā izdodot jums ceļošanas dokumentu un vīzu vai izmantojot pārsūtīšanas veidlapas, kas saistītas ar tiesību aktiem par pagaidu aizsardzību.
Ja ES robežu pirmo reizi šķērsojāt caur valsti, kas neietilpst no iekšējās robežkontroles brīvajā ES zonā (Rumānija, Bulgārija, Kipra un Īrija), jūsu dokumenti tiks vēlreiz pārbaudīti nākamās Šengenas zonas valsts robežšķērsošanas punktā. Skatiet arī informāciju par nepavadītu vai nošķirtu bērnu reģistrēšanu.
Jūs varat to darīt, bet jūsu dokumenti tiks vēlreiz pārbaudīti pie pirmās Šengenas zonā ietilpstošās ES valsts robežas. Tā tas būs, piemēram, ja šķērsosiet Ungārijas un Rumānijas robežu.
Atbilde ir “jā”. Kad ieceļojat valstī, kas ietilpst Šengenas zonā, principā bez robežpārbaudēm varat doties uz citām šīs zonas valstīm. Tomēr to var darīt tikai 90 dienas 180 dienu periodā.
Ņemiet vērā, ka Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina nav ES dalībvalstis, bet ir Šengenas zonas valstis. Jūs varat doties uz šīm valstīm, kolīdz esat ieceļojis Šengenas zonā, bet jūsu tiesības starptautiskās vai pagaidu aizsardzības jomā var atšķirties no tām, kādas jums ir ES valstīs.
Lai gan Dānija ir ES un Šengenas zonas valsts, tā nepiedalās pagaidu aizsardzības shēmā un nepiemēro ES noteikumus patvēruma jomā. Līdz ar to jūsu tiesības jautājumā par starptautisko vai pagaidu aizsardzību Dānijā var atšķirties no tām, kas jums ir citās ES valstīs.
Saskaņā ar ES noteikumiem ir tā, ka jums ir jāsaņem uzturēšanās atļauja un varat šo atļauju izmantot, lai līdz pat 90 dienām 180 dienu periodā ceļotu uz citām Šengenas zonas valstīm. Ar šo pašu atļauju varat izbraukt no ES uz ārpussavienības valsti, piemēram, Ukrainu, un atkal iebraukt ES.
Ja vēl neesat saņēmis uzturēšanās atļauju, jūs, iespējams, varat saņemt attiecīgās valsts dokumentus vai atļaujas. Šajā ziņā dažādās ES valstīs situācija ir atšķirīga. Ar dažiem dokumentiem vai atļaujām (tie uzskaitīti Šengenas rokasgrāmatas 22. pielikumā) varat ceļot gluži tāpat, it kā jums būtu uzturēšanās atļauja. Tomēr tas neattiecas uz visiem Šengenas zonas valstu izsniegtiem dokumentiem. Sazinieties ar tās valsts iestādēm, kurā esat reģistrēts pagaidu aizsardzībai, lai noskaidrotu, vai jums izsniegtie dokumenti jums dod tiesības ceļot.
Ja tie jums šādas tiesības nedod, bet jums nepieciešams aizbraukt uz Ukrainu un atpakaļ, vienīgais reālais risinājums ir tāds, ka jūs atgriežaties ES (ar auto, lidmašīnu vai kuģi) pa tiešo tajā ES valstī, kur esat reģistrēts pagaidu aizsardzībai.
Ja jums ir vajadzība aizbraukt uz citu Šengenas zonas valsti, varat tur pavadīt līdz 90 dienām 180 dienu periodā ar savu uzturēšanās atļauju vai valsts izsniegtu dokumentu, kas iekļauts 22. pielikumā ietvertajā sarakstā (un kuram līdz ar to ir tāds pats spēks kā uzturēšanās atļaujai). Ja jums šāda dokumenta nav, pašlaik jums nav ieteicams ceļot uz citām Šengenas zonas valstīm, jo jūsu uzturēšanos tajās var uzskatīt par nelegālu.
Uzmanību! Rumānijas, Bulgārijas, Kipras un Īrijas izsniegtās uzturēšanās atļaujas nav spēkā visā Šengenas zonā un nedod jums tiesības ceļot uz citām Šengenas zonas valstīm. Tomēr Rumānija, Bulgārija un Kipra atzīst Šengenas zonas valstu izsniegtās uzturēšanās atļaujas, un šādas atļaujas dod tiesības ceļot uz Rumāniju, Bulgāriju un Kipru. (Šengenas zonā nepastāv iekšēja robežkontrole.)
Atbilde ir “jā”. Drošības un migrācijas plūsmu pārvaldības nolūkos vienmēr ir iespējamas policijas pārbaudes un citas administratīvās pārbaudes, tai skaitā valsts teritorijā un pie iekšējām robežām. Ir svarīgi sadarboties, uzrādīt dokumentus un sniegt informāciju, ko prasa policija un robežsargi. Atsevišķos gadījumos no jums var prasīt, lai jūs šo pārbaužu laikā būtu pieejams iestādēm noteiktās telpās.
Skatiet vietni Re-open EU, lai uzzinātu vairāk par ceļošanas un veselības aizsardzības pasākumiem, kas Covid-19 pandēmijas laikā ir spēkā ES un Šengenas zonas asociētajās valstīs (Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Šveicē).
Kopš 2022. gada 27. jūlija ir spēkā jauni ES pagaidu noteikumi, kas ļauj Ukrainas bēgļiem turpināt izmantot Ukrainā izdoto vadītāja apliecību. Viņiem tā nav jāapmaina pret ES autovadītāja apliecību vai no jauna jākārto transportlīdzekļu vadīšanas eksāmens. Jaunā regula paredz īpašus noteikumus attiecībā uz tādām Ukrainā izdotām transportlīdzekļu vadītāja apliecībām, kurām beidzies derīguma termiņš vai kuras pazaudētas vai nozagtas. Mērķis ir mazināt administratīvo slogu tiem cilvēkiem, kuri ES dzīvo saskaņā ar pagaidu aizsardzības režīmu. Arī Ukrainas izsniegtās digitālās vadītāja apliecības var tikt atzītas, kolīdz Ukraina būs darījusi pieejamus un ieviesusi verifikācijas rīkus. Lasiet vēl par šiem noteikumiem.
Noteikumi par ārpussavienības valstīs izdotu vadītāju apliecību atzīšanu dažādās ES dalībvalstīs atšķiras. Zemāk redzamajā kartē ir pieejams to avotu saraksts, kuri sniedz informāciju par ārvalstu vadītāju apliecību izmantošanu ES dalībvalstīs.