Pāriet uz galveno saturu
ES solidaritāte ar Ukrainu

Sankcijas enerģētikas nozarē

alt=""
FAKTI

Importa aizliegums ietver 90 % no pašreizējā Krievijas naftas eksporta uz ES.

Krievijas akmeņogļu importa aizliegums ietekmē ceturto daļu no kopējā globālā Krievijas akmeņogļu eksporta un nozīmē, ka Krievijas ieņēmumu samazinājums ir 8 miljardi eiro gadā.

No naftas eksporta gūto Krievijas ieņēmumu ierobežošana

ES ir aizliegusi importēt no Krievijas importēt jēlnaftu, ko piegādā pa jūru, un naftas pārstrādes produktus. Naftas importa aizlieguma ietekme uz Krieviju ir ievērojama. Aptuveni puse no tās kopējā naftas eksporta apjoma nonāk ES. 2021. gadā ES no Krievijas importēja naftu 71 miljarda eiro vērtībā: jēlnaftu (48 miljarda eiro vērtībā) un naftas pārstrādes produktus (23 miljardu eiro vērtībā). Šā ienesīgā vadošā tirgus zaudēšana ir būtiski ietekmējusi Krieviju, kuras budžets lielā mērā ir atkarīgs no šiem naftas eksporta ieņēmumiem. 

Cenu griesti, kurus noteikusi ES kopā ar G7 cenu ierobežošanas koalīciju, ir vēl vairāk samazinājuši Krievijas ieņēmumus no naftas pārdošanas un palīdzējuši stabilizēt globālos enerģijas tirgus. Šie cenu griesti, piemēram, neļauj ES operatoriem sniegt transporta vai apdrošināšanas pakalpojumus Krievijas naftas pārvadāšanai, ja netiek ievērots maksimālās cenas ierobežojums. Pašlaik ir noteikti trīs eksporta cenu griesti:

  • Krievijas jēlnaftas eksportam pa jūru ir noteikta maksimālā cena 60 USD par barelu;
  • naftas produktiem par augstāku cenu nekā jēlnafta, piemēram, dīzeļdegvielai, petrolejai un benzīnam —100 USD par barelu;
  • naftas produktiem par zemāku cenu nekā jēlnafta, piemēram, degvieleļļai un jēlbenzīnam — 45 USD par barelu.
  • Turklāt, lai palīdzētu cīnīties pret “ēnu floti”, ko Krievija izmanto, lai apietu cenu griestus, G7+ cenu ierobežošanas koalīcija nesen ieviesa pasākumus, lai cieši uzraudzītu tankkuģu pārdošanu ārpussavienības valstīm. 

Citi pasākumi enerģētikas nozarē

  • Aizliegums importēt visu veidu akmeņogles no Krievijas.
  • Sašķidrinātas naftas gāzes importa aizliegums, kas ietekmē ikgadējo importu vairāk nekā 1 miljarda eiro vērtībā, izņemot šobrīd spēkā esošos līgumus uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. 
  • Aizliegums veikt jaunas ES investīcijas Krievijas ieguves rūpniecībā, tomēr nosakot atkāpes atsevišķām izejvielām.
  • Aizliegums eksportēt atsevišķu veidu naftas pārstrādes tehnoloģijas. Tas Krievijai apgrūtina un sadārdzina naftas pārstrādes rūpnīcu modernizāciju.
  • Vērienīgs aizliegums jaunām investīcijām Krievijas enerģētikas nozarē ar dažiem izņēmumiem attiecībā uz civilo kodolenerģiju un konkrētu energoproduktu transportēšanu uz ES.
  • Aizliegums Krievijas valstspiederīgajiem un struktūrām rezervēt gāzes uzglabāšanas jaudas ES dalībvalstīs.
  • Vācijai un Polijai vairs nebūs iespējams importēt Krievijas naftu pa cauruļvadiem.