Pāriet uz galveno saturu
ES solidaritāte ar Ukrainu

Importa un eksporta aizliegumi

Sankcijas, ko piemēro starptautiskajā tirdzniecībā

ES sadarbībā ar G7 valstīm un citiem līdzīgi domājošiem partneriem no 2022. gada 15. marta ir Krievijai apturējusi lielākās labvēlības režīmu PTO ietvaros. Līdz ar to Krievija zaudē galvenās tirdzniecības priekšrocības kā PTO dalībniece.

ES ir nolēmusi rīkoties, nevis palielinot importa tarifus, bet gan piemērojot sankcijas, kas ietver preču importa vai eksporta aizliegumu un citus ierobežojumus. Sankciju piemēri:

  • ir aizliegts Eiropas Savienībā importēt visu veidu gatavus un daļēji apstrādātus tērauda izstrādājumus;
  • aizliegums no ES eksportēt luksuspreces, tādējādi tieši ietekmējot Krievijas eliti;
  • aizliegums Eiropas Savienībā importēt rūpniecībā neizmantojamus dimantus, kas iegūti, apstrādāti vai ražoti Krievijā. Šī sankcija ir daļa no G7 valstu starptautiski koordinēta aizlieguma, kurš vērsts pret dimantiem ar mērķi atņemt Krievijai šo nozīmīgo ieņēmumu avotu aptuveni 4 miljardu eiro apmērā gadā;
  • ir aizliegts Eiropas Savienībā importēt izejvielas tērauda ražošanai, apstrādātus alumīnija izstrādājumus un citas metāla preces;
  • luksusa automobiļu eksporta aizliegums attiecināts uz visiem jauniem un lietotiem automobiļiem, kuru dzinēja tilpums pārsniedz noteiktu lielumu (> 1,900 cm³), un pilnīgs aizliegums noteikts visiem elektroauto un hibrīdelektriskajiem transportlīdzekļiem;
  • pilnīgi aizliegts eksportēt dažu veidu mašīnu sastāvdaļas;
  • ir noteikts arī aizliegums importēt tādas preces kā cements, gumijas izstrādājumi, koksne, liķieri un citi stiprie alkoholiskie dzērieni, dārgas jūras veltes;
  • mērķtiecīgi eksporta aizliegumi jomās, kurās Krievija piedzīvos ievērojamus zaudējumus, kam par iemeslu ir Krievijas lielā atkarība no ES piegādēm. Šīs jomas cita starpā ir kvantiskā datošana, progresīvi pusvadītāji, sensitīvas mehāniskās un transporta iekārtas, būvniecības preces, apstrādāts tērauds, vara un alumīnija izstrādājumi, lāzeri, baterijas, transportlīdzekļi un ķimikālijas. Sankcijas piemēro arī specializētiem katalizatoriem, kas tiek izmantoti naftas pārstrādē. Tas vēl vairāk graus Krievijas tehnoloģisko bāzi un rūpnieciskās spējas;
  • ir aizliegts nodrošināt uzņēmumu un dizaina programmatūru Krievijas valdībai vai Krievijas uzņēmumiem; 
  • ir aizliegts pirkt, importēt vai tieši vai netieši nodot zeltu, ja tā izcelsme ir Krievijā;
  • ierobežojums vēl 15 kaujaslaukā Ukrainā atrastu tehnoloģisko preču eksportam vai šādu preču ražošanai nepieciešamā aprīkojuma eksportam;
  • aizliegums pārdot, licencēt, nodot vai atsaukties uz intelektuālā īpašuma tiesībām un komercnoslēpumiem saistībā ar precēm, uz kurām attiecas ierobežojumi, lai novērstu to, ka sankciju sarakstā esošas preces vienkārši tiek ražotas ārpus ES;
  • stingrāki ierobežojumi dzelzs un tērauda preču importam, pieprasot, lai trešā valstī apstrādātu sankciju sarakstā iekļautu dzelzs un tērauda preču importētāji pierādītu, ka izmantotie izejresursi nenāk no Krievijas;
  • stingrāki ierobežojumi progresīvu tehnoloģiju preču eksportam attiecināti uz jaunām preču pozīcijām; papildus sarakstā jau iekļautajām Krievijas un Irānas vienībām tas tagad aptver arī vienības no Ķīnas, Uzbekistānas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Sīrijas un Armēnijas;
  • ar Krievijas militārrūpniecisko kompleksu saistīto vienību saraksta papildināšana ar 29 Krievijas un ārpussavienības valstu vienībām (tostarp Uzbekistānā un Singapūrā reģistrētām vienībām). 

FAKTI

  • Preču un tehnoloģiju eksporta ierobežojumu kopējā aplēstā vērtība šobrīd ir 48 miljardi eiro. Tas ir 54 % no ES eksporta pirms Krievijas iebrukuma.
  • Pasākumi attiecas uz 58 % pirmskara importa jeb 91,2 miljardiem eiro.
  • Pakalpojumu eksporta ierobežojumu kopējā vērtība ir 3,28 miljardi eiro (16 % no ES pakalpojumu eksporta pirms iebrukuma).
  • ES tehnoloģiju preču eksporta aizliegums ir izraisījis Krievijas tehnoloģiski ietilpīgo nozaru sarukumu. Īpaši būtiski samazinājās automobiļu, citu transporta iekārtu un datoru ražošana.
  • Neviens no ES pieņemtajiem pasākumiem nekādā veidā nav vērsts uz lauksaimniecības un pārtikas produktu (tai skaitā kviešu un mēslošanas līdzekļu) tirdzniecību starp ārpussavienības valstīm un Krieviju.