Atbalsts Ukrainas tautai
Eiropas Savienība Ukrainai ir sniegusi plašu atbalstu: gan finansiālu, gan humanitāru, gan ārkārtas budžeta, gan militāru.
Šajā kontekstā komisāru kolēģija devās uz Ukrainu, lai tiktos ar Ukrainas valdību, no jauna apliecinātu Eiropas apņēmību un padziļinātu sadarbību vairākās nozarēs.
Faktu lapa par komisāru kolēģijas un Ukrainas valdības sanāksmi
Ar komisāru kolēģijas vizīti Kijivā Eiropas Savienība Ukrainai un aiz tās robežām raida ļoti skaidru signālu, apliecinot, ka kopā mēs esam spēcīgi un apņēmības pilni izbeigt Krievijas brutālo agresiju. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams. Un mēs turpināsim piemērot Krievijai sankcijas, līdz tā pārtrauks savu agresiju. Ukraina var paļauties uz to, ka Eiropa palīdzēs atjaunot noturīgāku valsti, kas virzās uz pievienošanos ES.
Galvenie rezultāti
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena kopā ar 15 komisāriem 2023. gada 2. februārī devās uz Kijivu, kur notika pirmā kolēģijas un Ukrainas valdības tikšanās vēsturē.
Šajā sanāksmē tika apliecināta ES nelokāmā apņemšanās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, un paziņots par jaunas palīdzības paketes piešķiršanu 450 miljonu eiro apmērā 2023. gadam. Tas nozīmē, ka ES, tās dalībvalstu un Eiropas finanšu iestāžu kopš Krievijas agresijas sākuma apsolītā kopējā palīdzība Ukrainai ir gandrīz 50 miljardi eiro. Turklāt Komisija cenšas mobilizēt vienu miljardu eiro ātru atveseļošanas pasākumu veikšanai.
Sanāksmē, kuru kopīgi vadīja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals, tika izvērtēts ES pašreizējais atbalsts Ukrainai dažādās jomās, to vidū finanšu, humānās palīdzības, enerģētikas, budžeta un diplomātiskais atbalsts. Tajā arī tika izskatīti Ukrainas reformu centieni, kas tiek īstenoti, lai virzītos uz dalību ES, un ieskicēti turpmākie pasākumi, kas nepieciešami nozaru sadarbības uzlabošanai. Vienlaikus notika arī diskusijas par to, kā panākt, lai Krievija samaksātu par nodarītajiem postījumiem, un tika pārrunāts gaidāmais desmitais sankciju kopums.
Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena tikās arī ar prezidentu Volodimiru Zelenski, lai apspriestu ES un Ukrainas darba kārtības galvenos jautājumus.
Galvenās atbalsta un sadarbības jomas
Papildus 2023. gadā plānotajai makrofinansiālajai palīdzībai līdz pat 18 miljardu eiro apmērā Eiropas Savienība paziņoja par papildu atbalstu 450 miljonu eiro apmērā, kas ietver:
- 305 miljonu eiro divpusēju atbalstu, lai palielinātu Ukrainas noturību un atbalstītu reformas;
- 145 miljonu eiro humāno palīdzību.
ES sniedz būtisku atbalstu Ukrainai, lai pārvarētu īpašās grūtības enerģētikas nozarē. Atbalsts ietver:
- 2400 papildu ģeneratorus, kas nāks klāt kopš agresijas sākuma piegādātajiem 3000 ģeneratoriem;
- 157,5 miljonus eiro no Enerģētikas kopienas izveidotā Enerģētikas atbalsta fonda;
- 35 miljonus LED spuldžu, ko ES iegādājusies, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem samazināt enerģijas patēriņu.
Komisija turpina palīdzēt Ukrainai pilnībā izmantot Asociācijas nolīguma, tostarp padziļinātā un visaptverošā brīvās tirdzniecības nolīguma, piedāvātās priekšrocības.
- Ir iesniegts priekšlikums vēl arī pēc 2023. gada jūnija nepiemērot ievedmuitas nodokļus Ukrainas eksportam.
- Pieņemts Prioritārais rīcības plāns 2023.–2024. gadam — ceļvedis ar mērķi uzlabot Ukrainas piekļuvi vienotajam tirgum.
- Viesabonēšanas jomā par sešiem mēnešiem pagarināti ES un Ukrainas operatoru brīvprātīgie pasākumi cenas ziņā pieejamiem vai bezmaksas zvaniem starp ES un Ukrainu.
Šī partnerība paplašinās pašreizējo ES un Ukrainas sadarbību enerģētikas jomā, attiecinot to arī uz atjaunīgajām gāzēm, piemēram, biometānu, ūdeņradi un citām sintētiskām un ilgtspējīgi ražotām gāzēm. Tā vēlreiz apliecina abu pušu apņemšanos samazināt atkarību no fosilā kurināmā, jo īpaši Krievijas gāzes, importa un virzīties uz klimatneitralitāti.
Tika apspriestas arī reformu prioritātes un pasākumi, kas vajadzīgi, lai palīdzētu Ukrainai labāk saskaņot savus tiesību aktus ar ES tiesību aktu kopumu.
Komisija ir arī paziņojusi, ka Ukraina pievienosies galvenajām ES programmām:
- Komisija un Ukraina ir parakstījušas vienošanos par Ukrainas iesaistīšanos Vienotā tirgus programmā. Tas nodrošinās atbalstu Ukrainas uzņēmumiem, atvieglojot piekļuvi tirgiem, labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, ilgtspējīgu izaugsmi un internacionalizāciju;
- drīzumā plānots sākt diskusijas par Ukrainas pievienošanos citām svarīgām ES programmām, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, kas var palīdzēt Ukrainai savienot savu enerģētikas, transporta un digitālo infrastruktūru ar ES.
Lai palīdzētu Ukrainai ilgtspējīgi un iekļaujoši atjaunot izpostītās pilsētas, jauna iniciatīva “Phoenix” veicinās Jaunā Eiropas “Bauhaus” darbu. Konkrēti nekavējoties tiks mobilizēti vismaz 7 miljoni eiro, lai apkopotu un nodotu tālāk progresīvākās zināšanas atjaunošanas jomā.
Lai Ukraina spētu saglabāt un attīstīt savu pētniecības un inovācijas ekosistēmu, ir svarīga Ukrainas pievienošanās pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” un Euratom pētniecības un mācību programmai.
Komisija plāno atvērt pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” biroju Kijivā, lai popularizētu ES finansējuma iespējas un piedāvātu tehnisku atbalstu Ukrainas pētniekiem un novatoriem.
Lai koordinētu starptautisko līdzekļu devēju un finanšu iestāžu īstermiņa un ilgtermiņa atbalstu Ukrainas ekonomikai, 2023. gada janvārī tika izveidota daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platforma.
Cilvēku stāsti
Spiesta pamest mājas Mikolajivā, Ludmila rod patvērumu Moldovā pie savas māsīcas Tatjanas.
Kara dēļ pārvietotās sievietes un bērni cer atgriezties mājās. Viņu liecības apkopoja organizācija “People in Need”.
Harkivas metro stacija daudziem iedzīvotājiem kalpoja par bumbu patversmi. Zina ar rotaļām un krāsojamām burtnīcām bērniem palīdzēja uz brīdi aizmirst par karu.
